«To, kas palika pāri no mūsu «vecā zēna» Dura, aprakām piemājas dārziņā, kur līdz tam savu pēdējo pieturvietu bija atraduši vairāki kaķi un kanārijputniņš,» stāstīja kolēģe, kurai bija nomiris pirms desmit gadiem pieklīdušais suns. Pārtikas un veterinārais dienests norāda, ka šāda lolojuma dzīvnieku līķu norakšana neatbilst ES prasībām. Pašvaldības tās ir spiestas ievērot un klaiņojošo dzīvnieku utilizācijai tērē tūkstošus.
«Ziņas» jau rakstīja, ka Jelgavas novada pašvaldībai viena klīstoša suņa noķeršana, pēc tam uzturēšana izolatorā Bauskā, kas pēc noteikumiem ilgst divas nedēļas (gadījumam, ja šajā laikā pēkšņi atrodas dzīvnieka saimnieks), eitanāzija un kremēšana izmaksājot ap 50 latu. Klaiņojošajiem dzīvniekiem Jelgavas novada pašvaldība šogad plānojusi tērēt trīs tūkstošus latu. Ne mazas summas aiziet arī Jelgavai un Ozolnieku novadam. Lauku suņus ved tālākPakalpojuma sniedzējs SIA «Bauskas Veterinārais centrs» īpašnieks veterinārsts un reizē arī suņu ķērājs Jānis Bite par savu darbu, transporta tēriņiem (pakalpojuma sniedzējam Jelgavas novada pašvaldība maksā 35 santīmus par kilometru) ar «Ziņām» runāt nevēlējās. Pēc pašvaldības informācijas, viņš esot vienīgais šādu pakalpojumu sniedzējs plašā apvidū un tādēļ ārpus konkurences. Dzīvnieku patversme atrodas arī tuvāk – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē Jelgavā. Tur dzīvniekus noteikto laiku uztur, ja nepieciešams, veic eitanāziju, taču dzīvnieku ķērāja pakalpojumus pilsētas teritorijā veic tas pats J.Bite. Paklīdenīšus var atvest arī iedzīvotāji, to iepriekš saskaņojot ar aģentūru «Pilsētsaimniecība». Dāvana nav lietojamaSavulaik Veterinārmedicīnas fakultātē bijusi iecere utilizēt dzīvnieku līķus, taču somu kolēģu dāvinātā ar dabasgāzi kurināmā krematorija, kas pirms pieciem gadiem tika uzstādīta fakultātes pagalmā, izrādījās par lielu un «rijīgu». «Lietuviešu firmas «Reneta» pakalpojumi dzīvnieku līķu utilizācijā sanāk lētāki, tādēļ somu krematorija nav nodarbināta,» skaidro fakultātes dekāns Gunārs Pētersons. «Reneta» darbojoties visā Latvijā.Norakt lētāk nekā dedzinātJelgavas novada pašvaldības informācija liecina, ka arī «Renetas» izcenojumi (6,5 lati par suņa un 3,5 lati par kaķa ķermeni) ir lielāki nekā, piemēram, dzīvnieku kapsētā «Citi medību lauki» Babītes novadā. Šā uzņēmuma īpašnieks Uģis Rūķītis teic, ka ar Rīgas pašvaldību tam noslēgts līgums. Pilsētas teritorijā atrasta beigta kaķa norakšanas cena ir 3,31 lats, bet suņa – 4,96 lati. Mīļdzīvniekiem, ko apglabā privātpersonas, izcenojumi ir daudz augstāki. Lietpratēji lēš, ka būtu vēlams ierīkot vienkāršus dzīvnieku «brāļu kapus» tuvāk Jelgavai, kas sabiedrībai izmaksas vēl samazinātu. Elejā pie muižas parka redzams uzkalniņš, kur savulaik atradusies suņu kapsēta. Tajā apglabāti muižas īpašnieku mīluļi. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe teic, ka būtu jāsāk ar dzīvnieku reģistrēšanu un to īpašnieku atbildības paaugstināšanu. Tas samazinātu dzīvnieku klaiņošanu, un maksātu saimnieki, nevis visa sabiedrība. Pašvaldību savienība ar šādām iniciatīvām nākusi klajā jau vairāk nekā desmit gadu, taču līdz šim politiķiem pietrūcis labās gribas to īstenot.
