Tuvojoties Jelgavas novada Svētes pagasta Pumpuriem, vēja ģeneratoru var redzēt pa gabalu, tomēr pret ceļu tas pagriezts ar sānu un izskatās drīzāk pēc kādas antenas. Mājas saimnieks Pēteris Skuja vēja enerģiju izmanto jau kopš 1994. gada, kad uzstādīja Krievijā ražotu vēja turbīnu, bet tās jaudas pietika pamatā ūdens uzsildīšanai.
Arī P.Skujas tēvs 20. gadsimta 50. gados uzstādījis VEF ražotu vēja ģeneratoru, jo viņu mājai nebija elektrības pieslēguma. Jaunā piecu kilovatu iekārta, kas vēl nav sākusi darboties, esot ķīniešu un vācu kopražojums un izmaksājusi ap 7000 latu, bet pieslēgšana «Latvenergo» tīklam vēl gandrīz 2000 latu. Turbīna griezties sāks februāra beigās. P.Skuja stāsta, ka šāda trīsfāžu ģeneratora turbīna Pumpuros būšot pirmā Latvijā, kaut arī internetā pieejamais piedāvājums liecina, ka tiek piedāvāti līdzīgi trīsfāžu ģeneratori, arī Krievijā ražoti. Ja gribas jaudīgāku iekārtu, jārēķinās ar papildu izmaksām – par katru kilovatu ap 2000 latu. «Manai saimniecībai vidējais diennakts patēriņš ir vismaz 100 kilovatstundu, jo fermai jānodrošina slaukšana, dzesēšana, ūdens piegāde un sildīšana,» stāsta P.Skuja. Pieslēgums «Latvenergo» tīklam nozīmē, ka tiks uzstādīts summārais skaitītājs, un, kad ir vējš, skaitītājs skaita «mīnusā». Kad vēja nav, strāva pienāk no «Latvenergo» tīkla. Ja tā nepienāk, arī vēja turbīna atvienojas, tas nozīmē, ka elektroenerģijas traucējumu laikā nāksies lietot ģeneratoru ar piedziņu no traktora, jo, lai arī vējš būtu spēcīgs, iekārta nedarbosies. «Kad strāvas piegāde pārtrūkst, iekārta automātiski apstājas. Vecajai sistēmai tā nebija,» stāsta P.Skuja. Zemnieks domā, ka neko vairāk kā pašu patēriņam vēja ģenerators nesaražos, bet arī tas būs vērtīgi un, iespējams, iekārta atpelnīsies jau trīs četros gados. Rēķini tikai par elektrību patlaban Pumpuriem ir 300 – 600 latu mēnesī.Pumpuru saimnieks uzskata, ka mājsaimniecībām vēja ģeneratoru uzstādīšana varētu atmaksāties arī tad, ja uzkrāj enerģiju akumulatoros, tomēr pastāv risks – ja ilgstoši vēja nav un akumulatori ir tukši, jāsēž tumsā. Tādēļ pieslēgums «Latvenergo» ir drošāks. Turklāt līdzīgi kā citiem enerģijas veidiem akumulatori gandrīz divkāršo izmaksas. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka vēja ģeneratoru uzstādīšanai izdevīgākie ir piekrastes reģioni, taču P.Skujas pieredze liecina, ka tie var veiksmīgi darboties arī Zemgalē. Viņš gan atzīst, ka uz īpaši izdevīgu biznesu cerēt nevajagot. Lai uzstādītu vēja ģeneratoru, nepieciešams saskaņojums vietējās pašvaldības būvvaldē, bet, ja iekārtas augstums nepārsniedz 20 metru, parasti nekādu problēmu ar saskaņošanu nemēdzot būt, pastāstīja Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Paulis Barons.
