Bez subsīdijām iztikt nevarēja, jo sākums ir padārgs, saka Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas prezidents Daumants Znatnajs. Pēdējo četru gadu laikā valsts dažiem uzņēmējiem samaksājusi jau vairāk par 47 miljoniem latu, tomēr D.Znatnajs noliedz versiju, ka «treknajos gados» shēma dāsnai biodegvielas ražotāju dotēšanai būtu izveidota kā veikls veids budžeta naudas pārpumpēšanai politiķiem pietuvinātu uzņēmēju kabatās. Ar subsīdijām stutēt tos, kas ražos biodegvielu, valdība apņēmās pirms pieciem gadiem. Tolaik ES draudēja ar sankcijām par to, ka Latvija kavējas pildīt pašas apstiprināto kopēju ES normu obligāti fosilajai degvielai piejaukt bioloģisko. «Mēs paši izveidojām labu likumu, taču vairākus gadus tas bija iestrēdzis Saeimā. Kad ES piedraudēja, deputāti to pieņēma mēneša laikā,» stāsta D.Znatnajs. To, ka normatīvs tiešām ir labs, ražotāji neapstrīd, jo likums ļauj ik gadu tikt pie prāvām atbalsta summām, kas rekordus sita 2008. gadā, sasniedzot pat 41 santīmu par katru saražoto biodīzeļdegvielas litru. Krīzes iespaidā politiķi attapās, ka biodegvielas ražotājiem tiek par daudz, un pēdējos gados valdība centusies nemaksāt tik daudz, cik tās priekšgājēji savulaik apņēmušies. Tomēr tās rokas bija sasietas minētā likuma dēļ, kas paredzēja subsīdijas maksāt līdz 2010. gadam. Tagad Valsts ieņēmumu dienests precizē Lauku atbalsta dienesta dotos datus, lai uzņēmējiem samaksātu par 2010. gadā saražoto degvielu. Likme – 39 santīmi par litru. Kā liecina Zemkopības ministrijas ziņas, līdz pagājušajam gadam septiņi biodegvielas (bioetanola un biodīzeļa) ražotāji saņēmuši 47,2 miljonus latu. Pērn saražoti 35 miljoni litru dīzeļdegvielas, kaut jauda esot 250 tūkstoši tonnu gadā. Lai to liktu lietā, asociācija cenšas panākt atbalsta turpinājumu arī šajā gadā. Vai un cik liels tas būs, D.Znatnajs vēl tieši neatklāj, bet «vajadzētu starpību starp pašizmaksu un degvielas gala cenu». «Iedzīvošanās uz valsts rēķina tā nav,» viņš saka. Sarunas ar Ekonomikas ministriju par subsīdiju apmēru pašlaik risina tieši SIA «Bio-Venta», kas līdz šim saņēmusi lielākās subsīdijas. Visticamāk, valstij nāksies piekāpties, jo līdz 2020. gadam biodīzeļa un bioetanola (jauc pie benzīna) piejaukumam degvielā jāsasniedz 10 procentu. Tā kā ražot sācis vien pērn, līdz šim «Latraps» par biodīzeli atbalsta maksājumus nav saņēmis. Šogad tam tiks subsīdijas par pērnā gada darbu. Bet kooperatīva biodīzeļa ražošanas vadītājs Agris Stauģis uzsver, ka līdz šim subsīdijas bijušas «amorāli lielas». «Tās faktiski degradēja subsīdiju sistēmu. Normālais atbalsts būtu no diviem līdz pieciem santīmiem par litru, bet bija uzkāpis līdz 39 santīmiem,» viņš uzslavē valsti, ka tā izbeigusi dāsno pabalstīšanas sistēmu. Biodegvielas ražotājiBioetanols (ražo no graudiem, jauc pie benzīna)SIA «Biodegviela»SIA «Jaunpagasts Plus»BiodīzeļdegvielaSIA «Mamas D» (ražo ar pārtraukumiem)SIA «Delta Rīga»SIA «Mežrozīte»SIA «Oniors»SIA «Bio-Venta»Kooperatīvs «Latraps»
