Jūs parakstījāties par to, ka visās valsts finansētajās skolās skolēni no pirmās klases būtu jāmāca tikai latviešu valodā? Es ne. Šķiet, ka nacionāli noskaņotajiem «Visu Latvijai!» jaunajiem politiķiem izgāzīsies plāns savākt 10 tūkstošus parakstu, lai varētu šo jautājumu nodot tautas nobalsošanai referendumā. Taču, padomājot vairāk, žēl, ka vēlētāju simpātijas ieguvušie «vislatvieši», kas nu tikuši pat Saeimā, manuprāt, devalvē ideju par pozitīvu, godīgu nacionālismu, par ko paši runāja pirms vēlēšanām.Latviešu valoda ir apdraudēta, bet ne jau tāpēc, ka tajā nerunā krievu jaunieši. Vismaz Jelgavā esmu novērojis, ka valsts valodu liela daļa no viņiem prot diezgan labi, bet laukos jau Jelgavas rajona laikā nevienā skolā nebija nevienas krievu klases. Ko te vairs parakstoties tinti tērēt! Drīzāk gan vajadzētu iestāties par sodu tiem pērkamajiem latviešu valodas ekspertiem, kas pirmās šķiras valodas zināšanu sertifikātu piešķir tādam «lielajam brālim» kā deputātam Valērijam Kravcovam, kas nu ir piepūties tik ļoti, ka neļaušot sev mērīt galvaskausu. Proti, valsts valodu zināšanu pārbaudi politiķis savos izteikumos pielīdzina nacistiskajā Vācijā propagandētajai rases selekcijai, kur tiešām mērīja galvaskausus. Taču visvairāk mūsu valoda cieš no tā, ka mēs latvieši savā zemē ejam mazumā – braucam strādāt uz ārzemēm, maz veidojam uzņēmumus, ģimenēs strīdamies, šķiramies, neapgrūtinām sevi ar vairākiem bērniem. Īsāk sakot, diezgan «švaki» cīnāmies pa šo dzīvi. Ir jau arī labie uzņēmības paraugi. Piemēram, latviešu zemnieki ir vieni no lielākajiem labības eksportētājiem Eiropas Savienībā. Rudenī bija laba graudu cena, bet vai līdz ar to palielinājās Draudzīgā aicinājuma apdvesti grāmatu dāvinājumi lauku skolām? Šķiet, pagaidām ne. Grāmatas taču attīsta mīļo valodiņu, kas var izteikt daudz.
