Jelgavas Romas katoļu draudzes jaunieši gatavojas pasaules saietam, iemīlējušies pāri – saderināto mācībām, bet bērni – pirmajai svētajai komūnijai.
«Dievs ir noslēpums… Par Viņa esamību liecina mūsu prāts, sirdsapziņas balss un paša Dieva atklāsme. Lai sasniegtu mūžīgo dzīvi, jātic Dievam, jāpilda Viņa griba un jādzīvo Dieva žēlastībā. Dievs ir tavas dzīves augstākais un pēdējais mērķis. Dievu mīlēt un pēc Viņa tiekties ir tā pati dabiskā un nepieciešamā prasība, kas cenšanās pēc savas dzīves piepildījuma.» Šie «Lūgšanu un dziesmu grāmatā katoļiem» rakstītie vārdi, iespējams, neatšķiras no citu kristīgo konfesiju un draudžu ticības apliecības. Tie atklāj platformu, uz kuras katrs ticīgais cenšas būvēt savu dzīvi. Tomēr tāpat kā atšķiras cilvēki bez uzskatu, rituālu un tradīciju dažādības neiztiek arī draudzes. Lai to labāk iepazītu, vēlamies piedāvāt ieskatu dažādu mūsu puses kristīgo draudžu dzīvēs. Šoreiz ciemojamies pie vienas no vecākajām – Jelgavas katoļu draudzes.Jaunieši brauks uz Madridi«Mēs apkalpojam piecas filiāles. Lielākās ir Kalnciemā, kur dievkalpojumi notiek katru svētdienu. Arī Līvbērzē, Nākotnē, Elejā, Staļģenē. Savukārt Jelgavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas katedrālē katru svētdienu ir pat divas mises. Pirmā – poļu un krievu valodā, vēlāk – latviešu. Abas ir pilnas, un cilvēkiem pat jāstāv kājās. Katoļticīgo šajā pusē ir daudz. Cilvēki nāk uz dievkalpojumiem, grib piedalīties,» vērtē Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs. Viņš atklāj vairākus notikumus, kam draudze cītīgi gatavojas ārpus dievkalpojumiem un kas atklāj tās būtību – kalpot Dievam un cilvēkam visos viņa dzīves posmos. Piemēram, šonedēļ pēc draudzes jauniešu iniciatīvas priestera Aleksandra Stepanova vadībā sācies «Alfas» kurss studentiem un jauniešiem, kuri meklē Dievu un vēlas rast atbildes uz svarīgiem dzīves jautājumiem. Šīs neformālās tikšanās reizes, kurās tiek apspriesti dažādi garīgās dzīves aspekti, gan nav vienīgais darbs ar jaunajiem cilvēkiem. Viņi regulāri sanāk kopā katru nedēļu piektdienās. «Pēdējā reizē jaunieši bija paņēmuši mani līdzi uz ledus festivālu. Viņiem īpaši patika tie slīdkalniņi. Arī uguņošana, koncerts,» smej bīskaps, ieskicēdams, ka garīgais ar laicīgo nemitīgi iet kopā. Vien jāievēro līdzsvars. Arī jauniešu pasaules saietā, kas šogad risināsies augusta vidū Madridē un kam gatavojas jelgavnieki, nenotiks vien nepārtraukti dievkalpojumi. «Jaunieši brauks nedēļu iepriekš un paliks vietējās draudzēs jeb diecēzē, kur viņiem stāstīs arī par spāņu kultūru un apstākļiem šajā zemē. Pasākums nav paredzēts tikai katoļiem. Visi ir aicināti,» teic A.Justs.Svin ValentīndienuDrīzumā Romas katoļu draudzē sāksies arī saderināto kursi, kas domāti pāriem, kuri šogad nolēmuši laulāties baznīcā. «Uzskatām, ka laulība ir kas vairāk nekā – padod roku, te mēs esam, un te mūs vairāk nav! Vajadzīga dziļa mīlestība un vienam otra pazīšana, saprašanās. Ka spējam pieņemt otra cilvēka ierobežojumus, lai tie nesakrīt virsū un nesajauc mīlestību,» bīskaps atklāj katoļu draudzes nopietno attieksmi pret divu cilvēku savienību, ko «apzīmogojis» laulības sakraments («.. ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt» – Marka evaņģēlijs). Tāpēc katoļi teoloģiski rūpējas ne vien par tiem, kuri tikai gatavojas precēties, bet arī par salaulātajiem.«Valentīndienu svinējām svētdien baznīcā. Bijām uzaicinājuši Liepājas bīskapu Vilhelmu Lapeli, kurš pieņēma laulāto atjaunotos solījumus. Lūdzām to darīt pāriem, kuri laulājušies baznīcā. Nāca kādi 40 pāri ar visām ģimenēm. Viņi bija sastājušies no altāra līdz pašām durvīm. Svētījām arī gredzenus tiem, kam gadu laikā tie bija, piemēram, pazuduši un iegādāti jauni. Ir ļoti patīkami redzēt, ka cilvēki tomēr grib dzīvot laulības dzīvi un veidot kristīgu ģimeni. Viņi tic, ka Dievs ir, ka Viņš jāgodina, svētdienās jānāk uz baznīcu. Ka bērni jānokristī, jāapmāca kristīgā mācībā. Ka jādzīvo ar Dievu!» gandarīts ir A.Justs.Jānoliek eksāmensAtbildību par bērnu audzināšanu kristīgā garā katoļu baznīca neatstāj tikai vecākiem. Arī tā pati steidzas palīgā. Mazākajiem dievnamā ierīkots rotaļu stūrītis, lai mamma un tētis var piedalīties dievkalpojumā, bet lielākām atvasēm katru svētdienu notiek svētdienas skola. Tajā bērni gatavojas savai pirmajai svētajai komūnijai jeb vakarēdienam, kas notiks Mātes dienā. Šāda skola savā ziņā ir vārti draudzes pasaulē un, iespējams, neizprotamajā dievkalpojuma norisē arī pieaugušajiem, kuri nolēmuši kļūt par katoļiem. «Vispirms notiek apmācība, ko lielākoties veic klostera māsas. Tās beidzas ar eksāmenu pie bīskapa vai priestera. Prasām, lai zinātu lūgšanas, piemēram, «Mūsu Tēvs», «Esi sveicināta, Marija», «Gods Dievam». Arī baušļus, to, kā saprot, kas ir Jēzus, Dievs Tēvs un Dievs Svētais Gars. Kas ir septiņi sakramenti. Ja kāds nav kristīts, to izdarām svētdienā pēc Lieldienām, lai Mātes dienā varētu pieņemt pirmo komūniju,» atklāj A.Justs, piebilstot, ka bieži vien tieši atvases aktīvi iesaista savus vecākus draudzē. «Apmācām bērnus, un nereti arī mammām un tētiem rodas jautājums: ko mēs īsti vēlamies sasniegt savā dzīvē? Īpaši tas ir svarīgi patlaban, kad cilvēki pēc Padomju Savienības sabrukuma pārgājuši uz praktisko materiālismu – mašīnām, mājām un tamlīdzīgām lietām. Taču nu par mašīnu vairs nevar samaksāt un arī māja ieķīlāta, bet cilvēkam jādzīvo. Nevar vienkārši nolaist rokas! Nedomāju, ka tas ir pamats vērsties pie Dieva, bet tomēr jāpārdomā, ko vēlamies sasniegt. Īpaši redzot, ka Dievs mūs nav atstājis. Tikai paši esam nomaldījušies. Ļoti svarīgi uzņemties atbildību gan par savu, gan citu cilvēku un valsts dzīvi,» pārliecināts katoļu bīskaps. Viedoklis Justīne Silicka, iet katoļu draudzē Katoļu baznīcā esmu kopš mazotnes, kad ome – svētdienas skolas vadītāja Marija Ruščaka – mūs ar māsīcu tur aizveda. Atceros, vēl nemācēju lasīt, bet jau pratu noskaitīt rožukroni un tēvreizi. Tā ka draudzē iekļāvos dabīgi un organiski. Katehismu izgāju, kad biju 1. klasē. Tad arī tiku iestiprināta un pieņēmu pirmo svēto komūniju. Kad biju mazāka, regulāri piedalījos bērnu nometnēs, bet pieaugot pati sāku palīdzēt darbā ar mazajiem. Esmu piekalpojusi citos baznīcas pasākumos, piemēram, «eglītēs» bezpajumtniekiem, piedalījusies «Alfas» kursā un devusies trīs svētceļojumos. Tā ir atslodze no pilsētas dzīves, laiks, kad apkopot domas un ieskatīties sevī. Baznīca man kļuvusi kā ģimene, neatņemama dzīves sastāvdaļa. Uz dievkalpojumiem katru svētdienu nesanāk aiziet, bet visos svētkos gan piedalos. Dievbijība palīdz dzīvē, par ko vajadzētu atcerēties ne tikai grūtos brīžos, bet arī ikdienā. Uzziņai Vārds «katolis» nozīmē «universāls», «saskaņā ar visu kopumu» vai «saskaņā ar veselumu» (kurā nekas nepietrūkst). Katoliskās baznīcas pirmsākumi meklējami 4. gadsimtā, kad kristietība Romas impērijā kļūst par oficiālo reliģiju. Citas reliģijas tiek aizliegtas, un valsts vara izmantota baznīcas aizstāvēšanai un pretinieku vajāšanai. Atšķirībā no protestantiskajām draudzēm katoļi godina Jaunavu Mariju un svētos. Katoļu baznīcas galvenā autoritāte ir pāvests (patlaban Benedikts XVI), kuram paklausīt ir visu tās piederīgo pienākums. Ar vārdu «lajs» tiek apzīmēti visi kristieši, izņemot bīskapus, priesterus un diakonus, kuri ir ordinēti, lai kalpotu baznīcā. Ordinētiem kalpotājiem ir prasība dzīvot konsekrētu (Dievam veltītu) dzīvi, kā arī ievērot celibātu (nedibināt ģimeni). Katoliskai baznīcai raksturīgi konservatīvi uzskati. Tā īpaši iestājas pret kontracepciju, abortiem un homoseksualitāti.
