Tuvojoties šovasar gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām, pastiprinās diskusijas, kādam jābūt augstā amata kandidātam un viņa izraudzīšanas procedūrai. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa («Vienotība») nolēmusi veidot Valsts prezidenta vēlēšanu sabiedrisko padomi, kurā darbotos pagaidām nenosauktas sabiedrības autoritātes un kas ievēlēšanas procesu padarītu atklātāku. Savukārt Nacionālā politiskā apvienība «TB/LNNK – «Visu Latvijai!»» lūgusi labākā prezidenta kandidāta atrašanā iesaistīties inteliģenci.
Līga Rasnača, Latvijas Lauksaimniecības universitātes lektore:Latvijas Valsts prezidentam būtu jābūt tādam, kam var uzticēties un kam ir arī starptautiskā auditorijā apliecinātas spējas, izglītība amata piešķirto varu likt lietā. Mūsu problēma ir tāda, ka partijām un daudzām sabiedriskajām organizācijām ir zems uzticības reitings. Prezidenta kandidātus vajadzētu izvirzīt tiem, kas ir pazīstami, taču nav sevi kompromitējuši sabiedrības acīs. Tāda organizācija, piemēram, varētu būt ziedot lv. Organizāciju autoritātes noteikšanai varētu izmantot socioloģisko aptauju rezultātus. Svarīga ir arī prezidenta kandidāta personības aura. Kad Saeimā balsoja par Vairu Vīķi-Freibergu, daudzi jutām līdzi un uzreiz pieņēmām, ka viņa ir īstā. Turpretī Valdim Zatleram diemžēl visu laiku nāk līdzi tā «zoodārza» jeb slepenās izvirzīšanas ēna. Tajā pašā laikā, viņš, protams, ir labāks prezidents nekā varētu būt kāds partijas ieliktenis. Neapstrīdami V.Zatleram vismaz ir cienījama ārsta reputācija. Iveta Kažoka, «Providus» eksperte:Manuprāt, partijām prezidenta meklēšanas procesu vajadzētu padarīt daudz atklātāku un iekļaujošāku. Tas vien, ka Satversme uzdod prezidentu atrast Saeimai, nenozīmē, ka sabiedrības viedoklis nav jāuzklausa. Mūsdienu informācijas tehnoloģijas piedāvā vienkāršu veidu, kā aptaujāt tautu un kopīgi diskutēt par to, kuri kandidāti būtu vispiemērotākie prezidenta amatam.Gatavojoties vasarā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, lielais jautājums ir par to, vai vispār vajag meklēt jaunu kandidātu. Manuprāt, Valdis Zatlers, kuru slepus, aizkulisēs vienojoties, izvirzīja tolaik vadošās partijas, negaidīti izrādījies sekmīgs prezidents. Atšķirībā no savas priekšteces Vairas Vīķes-Freibergas viņam nav tās harizmas, izcilu runas dotību, autoritātes ārlietās, taču iekšpolitikā V.Zatlers bijis aktīvs un daudz sekmīgāks nekā viņa priekšteči šajā amatā. Viņš nenobijās iznākt tautas priekšā tā sauktajā «Lietussargu revolūcijā», saglabājis cienīgu politisko neitralitāti, spēja «savākt» partijas pirms budžeta grozījumiem, panāca grozījumus Satversmē, kas dod tiesības tautai atlaist Saeimu. Jānis Tomašūns, Spīdolas ģimnāzijas audzēknis:Pirmkārt, meklējot Valsts prezidentu, svarīgs būtu nosacījums, kādam jābūt šā amata kandidātam. Manuprāt, tam jābūt personībai ar atbilstošu izglītību un skaidru pagātni – ietverot gan sabiedrisko darbību, gan ekonomiskās saistības. Ideālā gadījumā kandidātam vajadzētu būt sekmīgam uzņēmējam, mecenātam, kurš savus privātos līdzekļus ziedojis valsts labā. Medaļas otra puse ir tāda, ka šādi cilvēki nelabprāt iet politikā. Gaidot prezidenta vēlēšanas, masu medijiem vajadzētu aicināt iedzīvotājus pieteikt tādus cienīgus cilvēkus. Ja ar šādu iniciatīvu nāks klajā kāda politiskā partija, tas diemžēl tūlīt radīs aizdomu ēnu, ka kaut kas nav godīgi.
