Kaut gan Noras Bumbieres piemineklim «Atgriešanās», kas izraudzīts dziedātājas fonda rīkotajā metu konkursā, nepieciešamā nauda ir savākta, vēl arvien nav skaidrības par pieminekļa atrašanās vietu. Diskusijas raisa arī izraudzītā meta atbilstība.
Pašvaldības aģentūras «Kultūra» projektu vadītājs Ivars Pirvics stāsta, ka bērnībā audzis ar N.Bumbieres dziedātajām dziesmām. Darbojoties viņas vārdā nosauktā fonda pasākumos, iepazinies ar visiem N.Bumbieres pieminekļa konkursam iesniegtajiem metiem, tomēr tā īsti viņu neviens nav uzrunājis. Viņaprāt, ventspilniekiem paveicies ar Miervalža Poļa bronzā veidoto Krišjāni Valdemāru, kuram var piesēst blakus uz soliņa un vērot ostā nākošos un aizejošos kuģus. «Varbūt mums savām izcilībām jāveido Jelgavas slavenību dārzs vai slavas aleja, kas mūsdienās skan jau pārāk pompozi? Piemineklis ir vides objekts, kas izceļ to vietu, kur atrodas. Protams, arī vieta izceļ pieminekli. Šajā jautājumā emocijas, cik iespējams, vajadzētu nolikt pie malas un raudzīties ar ilgtermiņa, pamatīgu skatījumu,» teic I.Pirvics. Piedāvātais derot kapiemJelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs mākslas vēsturnieks Māris Brancis atzīst, ka, pateicoties Noras Bumbieres fonda rosībai, ir aktualizēts plašāks jautājums, nekā pirmajā brīdī varētu likties. N.Bumbiere ir tikai viena no daudzajiem Jelgavā dzimušajiem slavenajiem cilvēkiem. Pieliekot klāt tos izcilniekus, kuri Jelgavā ir strādājuši, radījuši, kā, piemēram, gleznotāju Vilhelmu Purvīti, dzejnieci Aspaziju, rakstnieci Annu Brigaderi, «Ģintermuižas» slimnīcas dibinātāju mācītāju Ludvigu Katerfeldu, uzņēmēju Jāni Bisenieku, arhitektu Bartolomeo Rastrelli un citus, pēc M.Branča domām, izcilības būtu grūti saskaitīt. «Patlaban Jelgavā īsti pieminekļi ir Jānim Čakstem un Ģedertam Eliasam. Iespējams, varētu pieskaitīt arī Kārļa Zemdegas veidoto bisti Rainim. Turpretī sadraudzības pilsētā Pērnavā pieminekļi ir vai uz katra stūra. Arī mums to varētu būt vairāk, bet ir vajadzīga plašāka diskusija un pārdomāta koncepcija, kā tos radīt un novietot,» teic. M.Brancis. Paula Jaunzema piemineklis «Atgriešanās», ko publika esot atzinuši par labāko, viņaprāt, vislabāk iederētos Noras atdusas vietā Baložu kapos. Ar grupas iniciatīvu par mazRakstnieks Aivars Eipurs uzsver, ka ir ļoti svarīgi, kā piemineklis izskatās. Ja tas simbolizē ideju, tad atrast piemērotu vietu vienkāršāk. Ja tajā attēlots konkrētais aizsaulē aizgājušais cilvēks, tā vieta drīzāk varētu būt kapos. «Ar grupas iniciatīvu pieminekļa uzstādīšanā varētu būt par maz. Redz, kā Rīgā neizgāja ideja par pieminekli Konstantīnam Čakstem! Skaidrs, ka visām izcilībām pilsētā pieminekļus neuzcelsim. Un tad rodas jautājums – ja tāda pieminekļa nav visiem, tad lai nav nevienam? Tas arī nebūtu pareizi,» spriež rakstnieks. Kultūras nams – nemierīga vietaNoras Bumbieres fonds pieminekli iesaka novietot pie kultūras nama, ēkas ziemeļu pusē, skvērā pie Dobeles ielas. Tam piekrīt mūziķis Gundars Lintiņš. Pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta iebilst, jo tuvāko piecu, septiņu gadu laikā šo vietu paredzēts pārveidot, neesot jēgas pieminekli atklāt vietā, kur drīz viss mainīsies. Režisors Arvīds Matisons un kultūras darbiniece Santa Sīle domā, ka kultūras nams, kur cilvēki drūzmējas, skraida bērni, neesot īsti piemērota vieta piemineklim. Viņuprāt, piemērotāks varētu būt Uzvaras parks. Savukārt arhitekts Jānis Kazlovskis par vēlamo pieminekļa novietošanas vietu nosauca gan kultūras nama apkārtni, gan laukumu pie mūzikas skolas, gan arī plānoto promenādi Driksas krastā. Ar Noras Bumbieres fonda izraudzītā pieminekļa meta «Atgriešanās» autoru P.Jaunzemu «Ziņām» sazināties neizdevās, jo viņš patlaban atrodas Ēģiptē. Pēc Noras Bumbieres fonda pārstāves Māras Zustrupas teiktā, tēlnieks savu darbu Jelgavā varētu paveikt vēl šogad. Tuvākajā laikā fonda pārstāvji domājot doties uz pašvaldību, kur šis jautājums nonāks Domes priekšsēdētāja vietnieka Viļa Ļevčenoka vadītās Estētikas komisijas kompetencē. ViedokļiArvīds Matisons, režisors Kultūras nams, kur cilvēki drūzmējas un skraida bērni, nav piemineklim īsti piemērota vieta.Aivars Eipurs, rakstnieks Ja piemineklī attēlots konkrētais aizsaulē aizgājušais cilvēks, tā vieta drīzāk varētu būt kapos.Māris Brancis, mākslas vēsturnieks Jelgavā varētu būt vairāk pieminekļu, bet vajadzīga pārdomāta koncepcija, kā tos radīt un novietot.Ivars Pirvics, kultūras darbinieks Varbūt mums savām izcilībām jāveido Jelgavas slavenību dārzs vai slavas aleja?
