Biedrība «Sargi valodu un Latviju» kopā ar politisko apvienību TB/LNNK – «Visu Latvijai!» turpina parakstu vākšanu, lai rosinātu grozīt Satversmi un panāktu, ka no 2012. gada visās valsts un pašvaldības izglītības iestādēs bērni no 1. klases mācītos tikai latviešu valodā. Jelgavas mazākumtautību skolas uzskata, ka sevi pilnībā attaisnojis arī pašreizējais bilingvālais modelis, un apvienības centienos redz vienīgi politiskus mērķus.
Iepriekšējā parakstu vākšanas reizē, 12. februārī, Jelgavā atbalstu likumprojektam izteikuši aptuveni 200 iedzīvotāju, stāsta apvienības biedrs Jurijs Strods. Viņš cer, ka 26. februārī, kad atkal varēs parakstīties pilsētas kultūras namā pie notāres Dainas Andersones un Pētera Dūcmaņa, atnāks vairāk cilvēku, jo šoreiz pasākums tikšot pamatīgāk reklamēts. Visā valstī patlaban savākti 7400 parakstu, bet nepieciešami desmit tūkstoši iedzīvotāju parakstu, kas tiks iesniegti Centrālajā vēlēšanu komisijā. Tā rīkos jaunu parakstu vākšanu, kurā būs jāiegūst desmitās daļās vēlētāju atbalsts. Ja tas izdosies, likumprojektu iesniegs Saeimā. Referendums notiks, ja tā grozījumus noraidīs. Reforma ļautu ietaupītLikumprojekts paredz, ka mācības tikai latviešu valodā 1. klasēs sāktos ar 2012. gada 1. septembri un turpmākā pāreja uz mācībām valsts valodā notiktu pakāpeniski līdz 2024. gadam.«Augstākā izglītība Latvijā ir tikai valsts valodā. Tāpēc līdz tam vajadzētu secīgi aiziet, īstenojot mācību programmu latviešu valodā no 1. līdz 12. klasei. Tā arī būtu līdzekļu ekonomija, jo vairs nevajadzētu, piemēram, dublēt vēstures mācību grāmatu vairākās valodās. Tā ir iespēja, saudzīgs pārejas modelis, kas nav jāievieš vienā naktī. Turklāt neviens neaizliedz privātās skolas. Katrai valstij vajadzētu rūpēties par savu valodu,» pārliecināts J.Strods, piekrizdams apvienības viedoklim. Gan ar piebildi, ka vajadzētu paredzēt pārejas gadu mazākumtautību piecus un sešus gadus vecajiem bērniem, lai, nonākot 1. klasē viņi varētu veiksmīgāk iekļauties mācību procesā.Saskata tikai politiskus mērķusJelgavas 5. vidusskolas direktore Natela Seļiščeva uzskata, ka parakstu vākšanai, lai grozītu Satversmi, ir tikai politiski mērķi. Jaunieši studijām latviešu valodā tikpat labi tiekot sagatavoti, īstenojot bilingvālo apmācību. No 1. līdz 9. klasei skolēni abās valodās apgūst visus mācību priekšmeti, izņemot krievu, latviešu un angļu valodu. Savukārt vidusskolā latviski tiekot pasniegti 60 procenti mācību priekšmetu, bet 40 procenti – dzimtajā valodā. «Praksē apstiprinājies, ka arī šie 40 procenti notiek bilingvāli,» teic N.Seļiščeva.Jelgavā vispārējo izglītību mazākumtautību programmā var apgūt 2. pamatskolā (no 1. līdz 9. klasei mācās 510 skolēnu), kā arī 5. (709 audzēkņi) un 6. vidusskolā (573 skolēni). Nokavēts īstais brīdis«Tā ir politiska akcija, kurai neredzu turpinājumu, jo pirmkārt ierosinātāji nav koalīcijas partija. Nav arī skaidrs plāns, kā nodrošināt pāreju,» vērtē vēsturnieks Gunārs Kurlovičs. Viņš pārliecināts, ka šādai izglītības reformai, kad mācības mazākumtautību skolās notiktu tikai latviešu valodā, nokavēts īstais brīdis. To vajadzējis veikt 90. gadu beigās, kad Izglītības ministriju vadīja TB/LNNK. «Radikāli neko vairs mainīt nevar. Pats process ir ļoti laikietilpīgs, jo izveidojusies mazākumtautību skolu sistēma, kas ir ieinteresēta sevi saglabāt. Tā gan vairāk ir lielo pilsētu problēma, jo laukos šādu izglītības iestāžu praktiski nav,» teic G.Kurlovičs, piebilzdams, ka jautājums, kādā virzienā (divvalodu vai nacionālas valsts) dodas Latvija, aizvien paliek spēkā. G.Kurlovičs gan atklāj, ka pats dotos parakstīties par šādiem grozījumiem, ja vien akcija būtu labāk organizēta un parakstīšanās vietas būtu pieejamākas.
