Zviedru firmas «FVB District Energy» pārstāvji Jelgavas pašvaldības un Vides un reģionālās attīstības ministrijas darbiniekus iepazīstināja ar Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma rehabilitācijas projekta tālākajiem nodomiem.
Zviedru firmas «FVB District Energy» pārstāvji Jelgavas pašvaldības un Vides un reģionālās attīstības ministrijas darbiniekus iepazīstināja ar Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma
rehabilitācijas projekta tālākajiem nodomiem.
Šajā sakarā piedāvājam Domes preses dienesta sagatavoto materiālu par līdzšinējās modernizācijas gaitu un rezultātiem.
Jelgavas Siltumtīklu rekonstrukcijas projekts ir pirmais valstī, kur ar savu finansējumu piedalās Pasaules Banka. Tas siltumtrašu atjaunošanā, siltuma uzskaites ieviešanā un katlumāju rekonstrukcijā piecos gados paredzēja ieguldīt 14 miljonu ASV dolāru. Iecerētais tiks pabeigts jau šogad – gadu ātrāk nekā plānots. Un pērnais gads Siltumtīklu uzņēmumam bija pirmais kopš rehabilitācijas sākuma, kas noslēdzās ar pozitīvu iekasējumu par patērēto siltumu.
Pašizmaksa sarukusi par 17 procentiem
Saskaņā ar projekta grafiku līdz šim galvenokārt strādāts Lielupes kreisā krasta siltumtīklu rehabilitācijā. Rezultātā siltuma zudumi tīklos samazinājušies par 26,3 procentiem, bet ūdens noplūdes tīklos – 2,6 reizes. Tas panākts, nomainot 23,5 kilometrus jeb 55 procentus no tīklu kopējā garuma, kā arī divās galvenajās katlumājās (Rūpniecības un Ganību ielā) nomainot regulēšanas, kontroles un drošības iekārtas un veic citus uzlabojumus. Katlumājās uzstādīti saražotās siltumenerģijas un kurināmā patēriņa skaitītāji.
Rezultātā kurināmā patēriņš katlumājās samazinājies vidēji par pieciem procentiem, elektroenerģijas patēriņš – par 24, bet siltumenerģijas pašizmaksa – par 17 procentiem. Kopējā katlumāju darbības efektivitāte augusi par astoņiem procentiem.
64 procentos no kopējā siltummezglu apjoma, kas pieslēgti centralizētajai siltuma apgādei, mezglu iekārtas nomainītas ar jauniem siltuma apmainītājiem, sūkņiem, automātiskās regulēšanas iekārtām, kā arī patērētā siltuma mēraparātiem. Patērētājiem radusies iespēja regulēt siltuma patēriņu un ekonomēt. Tādēļ Lielupes kreisā krasta iedzīvotāju siltuma patēriņš samazinājies par 19 procentiem.
Siltumtīklu uzņēmuma pagrieziena gads
Rekonstruētas arī piecas mazās katlumājas. Pērn tajās uzstādītas jaunas un automatizētas iekārtas kurināšanai ar dabasgāzi un dīzeļdegvielu. Katlumāju darbības efektivitāte augusi no 52,3 līdz 90 procentiem.
Līdz ar to Jelgavas Siltumtīklu uzņēmumam pagājušais bijis pagrieziena gads, uzlabojusies uzņēmuma finansiālā situācija. Augsts ir maksājumu līmenis, uzlabojies darbs ar parādniekiem. Piemēram, iekasējums par pērno decembri ir 101 procents.
Arī pilsētas Dome pagājušā gadā pieņēmusi politiski pareizu lēmumu, apstiprinot reālu tarifu un tādējādi apturot uzņēmuma stāvokļa pasliktināšanos.
Labais krasts «apēd» kreiso
Tomēr pirmā projekta posma programma neatrisina visas siltumapgādes problēmas Jelgavā. Tas saistīts ar bankrotējušā RAF siltumtīklu un siltummezglu pārņemšanu 1995. gadā. Tie ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, ar lielām ūdens noplūdēm un siltuma zudumiem. Bijušie RAF tīkli veido lielāko daļu Lielupes labā krasta tīklu un to rehabilitācija nebija iekļauta pirmajā programmā. Un tieši labā krasta tīklu nesakārtotība «apēd» kreisā krasta ekonomiskos ieguvumus.
Tāpēc svarīgi būtu nekavējoties sākt rehabilitācijas otro kārtu. Tā paredz savienot Jelgavas abu krastu siltumapgādes sistēmas, lai varētu izvēlēties ekonomiski izdevīgāko siltumenerģijas ražošanas un piegādes avotu. Jāturpina veco tīklu nomainīšana, jāuzstāda automatizētie siltummezgli, kā arī jāturpina modernizēt lielās katlumājas.
Gāzes parāds apgrūtina pārējo
Siltumtīklu uzņēmuma darbību apgrūtina parāds «Latvijas Gāzei», kas veidojies jau no 1992./93. gada apkures sezonas, kad siltuma tarifus noteica centralizēti, tie neatbilda apkures faktiskajām izmaksām. Saskaņā ar Ministru kabineta 1997. gada februāra rīkojumu daļu no «Latvijas Gāzes» debitoru parādiem, tanī skaitā arī Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma parādu 4096038 latu apmērā pārņēma Finansu ministrija. Tā atmaksāšana sākta šajā gadā.
Pašreiz uzņēmums intensīvi kārto finansu lietas, saskaņojot kredītu un parādu atmaksāšanas grafikus ar debitoriem un kreditoriem. Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem atzīstama «Latvijas Gāzes» parāda maksāšanas termiņa pārcelšana uz 2012. gada otro pusi pēc Pasaules Bankas aizdevuma atmaksāšanas, kas jāuzsāk nākamā gada novembrī. Šajā jautājumā nepieciešams arī Finansu ministrijas atbalsts. Tai būtu jāņem vērā tas, ka valsts līdz šim ar savu finansējuma daļu projekta īstenošanā nav piedalījusies. Vienīgi šogad projekta realizācijas pabeigšanai piešķirti 600 tūkstoši latu.
Ja ministrijas un valdības atbalsts tiks panākts, tad gan Pasaules Bankas aizdevumu, gan parādu «Latvijas Gāzei» varēs samaksāt savlaicīgi. Katrā ziņā gan Pasaules Banka, gan pilsētas Domes un Siltumtīklu uzņēmuma vadība ar projekta realizācijas gaitu un savstarpējo sadarbību ir apmierināti un uzskata, ka iecerētie mērķi ir sasniegti.
