«Katram cilvēkam organismā ir kāda vājā vieta, mūsu pacientiem tā ir galva,» saka «Ģintermuižas» 6. nodaļā.
Noteiktā vecumā cilvēkam mainās domāšana, pavājinās spējas, atmiņa, līdz ar to tiek bremzēti arī citi galvenie procesi, kas saistīti ar uztveri, iegaumēšanu, atcerēšanos un aizmiršanu. To sauc par vecuma demenci. Aptuveni pieci procenti iedzīvotāju pēc 65 gadu vecuma cieš no vidēji smagiem izziņas darbības traucējumiem, vēl pieciem procentiem parādās vieglas garīgās izmaiņas, kas var progresēt laika gaitā. Tās smagākajā pakāpē cilvēks kļūst rīcībnespējīgs un ir kopjams, kas uzliek lielu atbildības nastu uz tuvinieku pleciem. Smagākie nonāk slimnīcāKāda «Zemgales Ziņu» lasītāja savā vēstulē stāsta par slimnīcas «Ģintermuiža» 6. nodaļu. Sievietes mammai cienījamā vecuma dēļ bija nepieciešama psihiatra palīdzība, turklāt pēc smagas slimības viņa nespēja staigāt. Sirmā kundze nonāca «Ģintermuižas» 6. nodaļas aprūpē, kur līdztekus medikamentozajai ārstēšanai tika nodrošināta arī 24 stundu uzmanība un aprūpe. «6. nodaļā satiku augsti profesionālus, pašaizliedzīgus mediķus. Darbinieku attieksme pret katru ir kā pret paša tuvinieku, personāls runā klusināti, ar pietāti un pat bijību pret vecīšiem, kas stāv pie robežas, aiz kuras sākas Mūžība. 6. nodaļā prot un spēj atrast laiku runāt ar tuviniekiem par slimības gaitu, iedrošināt un dot cerību. Pacientes uzrunā par kundzēm vai sauc vārdos – citās slimnīcās ne tuvu neesmu saskārusies ar tik cilvēcisku attieksmi. Kaut mammītes vairs nav, atmiņas par šo vietu sirdī palikušas tikai pašas labākās.» Slimnīcas «Ģintermuiža» 6. nodaļā ārstējas pacienti, kuriem noteikta diagnoze vecuma demence jeb plānprātība, stāsta nodaļas vadītāja Skaidrīte Kristiņa. Lielākajai daļai slimība attīstās – ir smagā stadijā. «Katram cilvēkam organismā ir sava vājā vieta, citam tā ir sirds, mūsu pacientiem – galva,» viņa saka. Ja ģimenes ārstam rodas aizdomas, ka cilvēks ir slims ar vecuma demenci, ārsts viņu nosūta pie psihiatra, kas pacientu izmeklē, nosaka diagnozi un izlemj, vai nepieciešams ievietot stacionārā. Izteikts vairums vecuma demences slimnieku savu laiku pavada mājās tuvinieku aprūpē, kas kopējiem nereti prasa lielu fizisku un garīgu slodzi. Nereti visas ģimenes dzīves ritms tiek veidots tā, lai kāds pastāvīgi būtu mājās pie slimā cilvēka. Tas prasa īsāku darba dienu, atteikšanos no ierastajām aktivitātēm, izklaidēm un, tā kā tas notiek ilgstoši, dažbrīd kļūst par nesaskaņu, stresa un citu negatīvu emociju cēloni. Visbiežāk pēc insultaJa vecuma demence norit smagā formā, palīdzība meklējama pie psihiatra. «Slimnīcā cilvēku nevar tā vienkārši ielikt. Pamatā te vecuma demences slimnieki tiek ievietoti uz laiku, tālāk jau skatāmies, vai viņus sagaida ilgstoša ārstēšana pie mums nodaļā, vai tiek rekomendēts specializētais aprūpes centrs, vai pacients var atgriezties mājās,» stāsta S.Kristiņa. Nodaļas pacientu vidējais vecums ir 75 gadi. Tie ir cilvēki ar atmiņas traucējumiem, viņi nesaprot, kur atrodas, viņiem piemīt dezorientācija, rādās murgi, skan balsis un izpaužas citas psihiskas pazīmes. «Saslimšanai ir dažādas pazīmes – ar vieglu demenci var mierīgi dzīvot pa māju, ar smagu cilvēks praktiski ir kopjams. Pie mums galvenokārt nonāk smagi slimie – visbiežāk pēc insultiem. Ja insults noticis smadzeņu daļā, kas atbild par cilvēka uzvedību, tad arī rodas uzvedības un atmiņas traucējumi,» skaidro psihiatre. Sabiedrība novecoPieprasījums pēc tāda veida palīdzības tikai aug, jo sabiedrība noveco. 6. nodaļa pastāvīgi ir piepildīta, tajā vietas pietiek 41 pacientam, lai gan pieprasījums ir krietni lielāks, atzīst S.Kristiņa. Tādēļ jau šogad gultasvietu skaitu plānots palielināt līdz 50. Nodaļā ārstējas pacienti no Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Saldus, Tukuma Kandavas un citām Latvijas vietām. Darbs ir smags. «Ārstēšana bez aprūpes nav nekas. Zāles var nozīmēt, bet cilvēkam jāpalīdz atkopties, citādi radīsies izgulējumi. Gulošie slimnieki jāgroza, jāceļ sēdus, jāved staigāt, jo reti kurš pats to spēj, jāvingro. Jebkuram patīk laipna attieksme, un ar šiem cilvēkiem jābūt īpaši uzmanīgiem, kaut arī viņiem traucēta uztvere. Attieksmi, cieņu un rūpes viņi vienalga sajūt. Mums ir ļoti profesionāls un iejūtīgs personāls. Malači! Te var strādāt tikai personāls, kam patīk veci cilvēki, kas tos ciena un tā arī izturas,» atzīst vadītāja.Slimniekiem ārstēšanu finansē valsts. «Tā ir lielākā problēma – pēc tam piederīgie slimnieku negrib ņemt ārā, meklē iemeslus, lai paturētu viņu slimnīcā. Te ir labi, silti, pacienti paēduši, apkopti, tīri,» atzīst S.Kristiņa. Vidējais uzturēšanās laiks nodaļā ir mēnesis, bet ir arī pacienti, kas paliek ilgāku laiku, jo viņus nevar izrakstīt tieši psihiskā stāvokļa dēļ. Ir tādi, kas atgriežas ģimenē, ir, kas nonāk sociālās aprūpes namā. Bet smagākajiem pacientiem slimnīcā aizrit viņu pēdējās dzīves dienas. Vingrinājumi atmiņas trenēšanai Dažādi asprātības uzdevumi, «cietie rieksti», krustvārdu mīklas palīdz ilgāk saglabāt labas prāta spējas un intelektu. Īpaši tas attiecas uz 50 – 60 gadu veciem cilvēkiem. Prāta asināšana aizkavē smadzeņu novecošanu pat par 14 gadiem, izpētījuši Dublinas zinātnieki. Viņi arī iesaka izmēģināt rīta rosmi prātam. Pa ceļam uz darbu vai no darba vērojiet priekšmetus skatlogos un mēģiniet atcerēties pēc iespējas lielāku skaitu redzamo lietu. Veidojiet asociācijas, tas palīdz atcerēties vairāk priekšmetu. Uzdodiet sev jautājumus «Kur es esmu? Ko daru?», tas veicina uzmanību un nodarbina smadzenes. Sarežģītus telefona numurus vai komplicētas lietas vieglāk atcerēties, tās sadalot pa daļām. Piemēram, telefona numuru var sadalīt trīs daļās, tas veicina uzmanību un iegaumēšanu. Lasot avīzi, sākumā izlasiet tikai virsrakstus, pēc tam pārlaidiet acis tekstam, uzķerot galveno domu, fiksējiet, par kādiem cilvēkiem rakstā ir runāts. Veidojiet galvā raksta konspektu. Spēlējiet spēles, kas prasa koncentrēšanos un domāšanu, tai skaitā kāršu spēles, datorspēles, krustvārdu mīklas. Tas paildzinās jūsu smadzeņu jaunību. Jelgavas iedzīvotāji 2009. g. 2008. g. 2007. g. 2006. g.Virs darbspējas vecuma 12 007 12 378 12 488 12 905Darbspējas vecumā 43 765 43 602 43 797 43 323Līdz darbspējas vecumam 9647 9655 9766 9859Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem
