Lielgabala gaļa. Tā lamā zaldātiņus, kurus kara kungi vienkārši izmet ienaidnieka priekšā, cerot uz lielās lietas ātrāku pavirzīšanos. Un tā viņi iet. Bez tiesībām protestēt, iebēgt tuvējos krūmos un raudāt krokodila asarām. Tāds liktenis, kaut tik ļoti sapņots par savu privātu dzīvi, kurā pašam ir vara mērīt, tiesāt un svērt. Bet nu nekā! Jāatdodas citiem varbūt līdz galam neizprotamiem un dvēselē nereģistrētiem cēliem mērķiem, slīkstot apziņā, ka upurēšanās taču tiek dāsni atmaksāta. Tas nekas, ka citā saulē.«Viņš viņu gribēja sasiet un sēja, kaut neviens nevienam nepieder un nepiederēja,» dzied «Prāta vētra», un tā vien gribas turpināt, ka droši vien arī ne pats sev pašam. Neizvēlējos taču ne savu dzimšanas dienu, ne vecākus, kuriem, iespējams, biju eksperiments, rīks pašapziņas celšanai, kā manējais šito, bet tavējais vēl ne, vai kārtējā barojamā mute pie lielā saimes galda. Man nebija nekādas teikšanas, pat izvēloties vārdu. Skaitījos neadekvāts cilvēciņš un ļāvos, lai sistēma mani formē, kompostrē smadzenes un iedresē citiem pieņemamas uzvedības normas. Jāpiebilst gan, ka atbilstoši šiem platuma grādiem. Varbūt jau labi, ka neesmu piedzimis totalitārā režīmā. Bet, iespējams, tur nav nekādas atšķirības. Ja dienu no dienas pa pilītei vien man būtu «borēts», ka govis ir svētas, visticamāk, es arī viņas pielūgtu. Mestu akmeni ikvienam, kas sludina citu Mesiju, vai ticētu saulainajam komunismam, jo manā pagalmā visi dara tā. Ādama septiņdēli gan mūsu pusē nostājušies kombinācijā «mana reliģija ir brīvība». Ka tikai kaklus nenolauztu, cenšoties to izpildīt… Cik daudzi var atļauties savu sapņu darbu? Lielākā daļa pat neuzdrīkstas sapņot un noskaidrot to, jo ikdiena izvirza savas prioritātes – izdzīvot! Tāpēc pa lielam piederam arī šai nežēlīgajai kundzei, kura saprot tikai vēsa aprēķina metodiku. Es dzīvoju, lai strādātu, vai tomēr strādāju, lai dzīvotu? Prātojam un ikreiz ciešam īssavienojumu – nav izvēles. Abi komponenti ir vienmēr klātesoši, jo jāpiepilda tas kuņģis, kas mēdz par sevi dot ziņu ik pēc četrām stundām, un jāuzturas siltumā, lai tikai kājas būtu sausas. Kurš te īsti ir tā «lielgabalu gaļa»?
