Piektdien, 25.februārī, atzīmējot Latvijas Dzimtsarakstu nodaļu izveidošanas 90.gadadienu, daudzi šo iestāžu darbinieki saņems dažādas līmeņa apbalvojumus. Tostarp Jelgavas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas speciāliste Iveta Strode saņems II pakāpes Tieslietu ministrijas (TM) Atzinības rakstu un «sudraba spalvu».
Dzimtsarakstu nodaļu jubilejas pasākums, kurā būs arī apbalvošana, notiks Ādažu kultūras centrā, informē TM Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne.Tajā piedalīsies Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, bijušie tieslietu ministri un Tieslietu ministrijas valsts sekretāri, kā arī citi goda viesi. Apsveikumu runu teiks Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna un valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Tāpat pasākumā piedalīsies Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta un dzimtsarakstu nodaļu darbinieki no visas Latvijas, lai kavētos atmiņās par piedzīvoto, kopīgi atzīmētu lielo jubileju, kā arī godinātu labākos kolēģus.Šā gada 16.februārī Tieslietu ministrijas Apbalvošanas padome lēma labāko darbinieku apbalvošanu. Tika nolemts par I pakāpes Tieslietu ministrijas Atzinības raksta un «zelta spalvas» pasniegšanu Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas juristei Inai Ņikiforovai, Gulbenes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Vitai Elsiņai, Kuldīgas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Vijai Rožkalnai, Rīgas pilsētas Pārdaugavas Dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Danutai Šavdinei, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļas arhīva ekspertei Ventai Lapiņai.Savukārt II pakāpes Tieslietu ministrijas Atzinības rakstu un «sudraba spalvu» saņems Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rita Viļumsone, Daugavpils pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas inspektore Ināra Šatkovska, Jelgavas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas speciāliste Iveta Strode, Liepājas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietniece Inta Šumara, Aizkraukles novada Dzimtsarakstu nodaļas galvenā speciāliste Kitija Balode, Balvu novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietniece Dzidra Romanovska, Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Ināra Teiviša, Limbažu novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Beļauniece, Preiļu novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Anita Loginova, Priekules novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietniece Vēra Rubeze, Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļas vecākā inspektore Vita Leimane.Tiks pasniegti arī Tieslietu ministrijas Goda diplomi. Tos saņems Krimuldas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aija Zvidriņa, Rēzeknes pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietniece Evelīna Lukjanska, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas juriskonsultes Agija Dobrovoļska un Ieva Mediņa, kā arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļas referente Ārija Dīriņa.Kā uzsver Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva, «Latvijas Dzimtsarakstu nodaļu 90 gadu jubileja ir ļoti nozīmīgs notikums visas Latvijas dzīvē, jo šī ir viena no svarīgākajām funkcijām, ko pilda valsts. Mēs reģistrējam cilvēkus, ienākot šai pasaulē un izejot no tās, kā arī ļoti skaistajā mirklī, kad mīloši cilvēki noslēdz laulības.» Ā.Iklāvu arī priecē tas, ka «cauri gadiem attīstījies un modernizējies arī dzimtsarakstu nodaļu darbs, kas noteikti palielina klientu apmierinātību ar mūsu darbu.»Pirms 90 gadiem – 1921.gada 18.februārī – Latvijas Satversmes Sapulces III sesijā pieņēma likumu «Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju». Likums noteica, ka civilstāvokļa aktu reģistrāciju Latvijas valstī pārzinās «laicīgas iestādes», kuras nosauca par dzimtsarakstu nodaļām. Minētais likums arī noteica, ka dzimtsarakstu nodaļas jāizveido katras pilsētas vai pagasta pašvaldībā un to darbības iecirknim jāsakrīt ar attiecīgās pilsētas vai pagasta robežām.1921.gada 1.maijā darbu sāka pirmā šāda iestāde – Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa. Līdz 1936.gada dzimtsarakstu nodaļas tika izveidotas visā Latvijā. Patlaban valstī pēc reģionālās reformas Latvijas iedzīvotājus apkalpo 110 novadu un deviņas pilsētu dzimtsarakstu nodaļas, informē L.Pakalne.
