Vismaz 12 pēdējos mēnešus jābūt deklarētai dzīvesvietai pilsētā – tikai izpildot šo nosacījumu, turpmāk trūcīgajām personām būs iespēja saņemt lielāko daļu no sociālajiem pabalstiem. Tie, kas Jelgavā deklarēti īsāku laiku, varēs tikt vien pie garantētā minimālā ienākuma (GMI), skolēnu ēdināšanas un bērnudārzu pakalpojumu apmaksas pabalsta. Šīs Jelgavas Domes nupat apstiprinātās izmaiņas saistošajos noteikumos likušas saausīties Labklājības ministrijai, kas norāda – arī dzīvokļa pabalsts piešķirams, nepieprasot gadu ilgu dzīvošanu Jelgavā.
Jelgavas Domes sēdē pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne deputātiem nemācēja izskaidrot, kādēļ pabalstu saņemšanai nepieciešami papildu nosacījumi. «Lai pretendētu uz pabalstu, Jelgavā jābūt deklarētam vismaz 12 mēnešus,» tā par jaunumu Sociālo pabalstu piešķiršanas noteikumos sacīja I.Škutāne. Vienīgais izņēmums būs to skolēnu un bērnudārznieku ģimenes, kuras vēlēsies saņemt pabalstu ēdināšanai un mācību piederumu iegādei. Tādējādi pašvaldība izrādot pretimnākšanu skolēniem. Valsts ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu ir noteikusi, ka pašvaldībai, kuras teritorijā cilvēks reģistrējis (deklarējis) savu pamatdzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt iespēju saņemt viņa vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Kā skaidro Labklājības ministrijas pārstāve Maruta Pavasare, likums pašvaldībām nosaka pienākumu obligāti izmaksāt divu veidu pabalstus – GMI (ja mēneša ienākumi uz vienu personu mazāki par 90 latiem), kā arī dzīvokļa pabalstu. To piešķir par trūcīgām un/vai maznodrošinātām atzītām ģimenēm. Lai gan tā apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu, likums ļauj pašvaldībām noteikt savos saistošajos noteikumos. «Tātad likums nenosaka ierobežojumus deklarētās dzīvesvietas reģistrēšanas ilgumam konkrētajā pašvaldībā,» saka M.Pavasare. Tādu nosacījumu pašvaldība savos saistošajos noteikumos varētu paredzēt citiem pabalstiem, kas tiek maksāti no pašvaldības budžeta. Arī Tiesībsarga biroja juriste Aiga Putniņa uzsver, ka šajā gadījumā Jelgavas pašvaldība nepamatoti ierobežo trūcīgo iedzīvotāju iespējas saņemt sociālo palīdzību, jo likums vien paredz, ka pabalsta pretendentam jābūt deklarētam konkrētā pašvaldībā, taču nenosaka termiņu. «Pašvaldība var paredzēt tikai labvēlīgākus noteikumus attiecībā uz šā pabalsta piešķiršanu un aprēķināšanas kārtību,» vērtē juriste. Viņa gan uzsver, ka citās pašvaldībās prasība pirms pabalsta piešķiršanas nodzīvot tur vismaz 12 mēnešus ir izplatīta prakse. Piemēram, Rīgā jebkurai trūcīgai personai piešķir tikai GMI, bet par citu palīdzību lemj vien tad, ja galvaspilsētā dzīvesvieta deklarēta vismaz gadu. Par daudz lielāku problēmu Tiesībsarga birojs sauc atšķirīgo pieeju pabalstu piešķiršanai, jo lielās pilsētās un turīgās pašvaldībās iedzīvotāji ir sociāli aizsargātāki, bet mazi novadi varot atļauties maksāt tikai GMI. «Latvijā pastāv sociālā nevienlīdzība,» atzīst juriste A.Putniņa.
