Rīgas Kino muzejā 3. martā ar Māra Promberga kinolekciju «Realitāte un reālais: pēdējās desmitgades kino Brazīlijā» sāksies kinolektorijs «Otrā maiņa».Tas iecerēts kā platforma jaunajiem un topošajiem pētniekiem, kas pārstāv «jauno paaudzi» mākslas un kultūras teorijā, informē projektu vadītāja Zane Balčus. Kaut dzimuši Padomju Savienības informācijas vakuumā, cilvēki pieaugot savas apzinātās intereses attīstījuši informācijas pārpilnībā un vizuālo attēlu gūzmā, kas lavīnveidīgi pārņēmusi 21. gadsimta pasauli. «Postmodernisma dekonstrukcijai seko jēgpilna konstrukcija no jauna,» uzskata Z.Balčus. Martā un aprīlī plānotas četru kino realitātē dzīvojošu cilvēku lekcijas par sev tuvu kino. Pirmajā nodarbībā Kino muzejā ceturtdien, 3. martā, pulksten 18.30 tiks dota iespēja tuvāk iepazīties ar brazīliešu kino.Brazīliešu pēdējās desmitgades kino ietekmes meklējamas itāļu neoreālismā, brazīliešu «Cinema Novo» un dokumentālā kino stilistikā. Pieaugoša urbānās vardarbības apziņa un sociālā nevienlīdzība veido daudzu Brazīlijas pilsētu ikdienas pieredzi. Tās attēlojums, izmantojot kino valodas un estētisko izteiksmes līdzekļu paņēmienus, uztur mūsdienu kino reālisma tradīciju un kļūst par daļu no nozīmīga sociālā diskursa veidojošiem elementiem.Nākamo nodarbību «Parīze, 1968. gada maijs – revolūcija, vilšanās un to pēdas kino» 24. martā vadīs Līva Rubene. 7. aprīlī par gadsimtu ar vampīriem stāstīs Toms Ķencis, bet lektorija idejas autore Z.Balčus 28. aprīlī iepazīstinās ar Žanu Rušu un etnofikciju. Ieeja lektorija nodarbībās bez maksas.
