No vienas puses, gaides medības ir zemisks uzbrukums pretiniekam no slēpņa, no otras puses – dzīvnieks apveltīts ar daudz jutīgākām maņām nekā cilvēks, tāpēc tam ir zināmas priekšrocības. Mežacūkas vai buciņa modrību var iemidzināt ar tirgotavās iegādājamām dabiskām «smaržām».
Izplatītāji piedāvā iespēju izvēlēties – ciedru, ozolzīļu, svaigas zemes, sūnu smaržu un dabisku lapsu, briežu govju un citu dzīvnieku urīnu. Ir dzirdēti mednieku ieteikumi: ņemt piemēru no sava medību suņa un ieziest drēbes ar zemes piciņu no tās vietas, kur tikko vārtījies viņa paša suns. Der arī zirgāboliSaldenieks Ainars Upenieks nesen atgriezies no vērienīgas medību piederumu izstādes Vācijas pilsētā Dortmundē. Pēc viņa teiktā, tur bijis ļoti plašs šāda veida dabisko un ķīmisko preparātu klāsts. Tie paredzēti gan dzīvnieku pievilināšanai, gan atbaidīšanai, gan paša mednieka un viņa transporta līdzekļa smaržu neitralizēšanai. Piemēram, lapsas urīns tiek ieteikts automobiļa riepu apsmidzināšanai, jo lapsa tiek uzskatīta par vienu no vērīgākajiem dzīvniekiem. Tās tuvumā pārējie kļūstot bezrūpīgāki. Daudzveidīgs esot arī citu sugu pārstāvju urīna piedāvājums; briežu govju, vilceņu un mežacūku urīns meklēšanās laikā. Tiekot piedāvāti dažādi šampūni, kas vairākas stundas neļauj izplatīties cilvēka «smakām».«Es pats un, cik zinu, man pazīstamie mednieki ar šiem līdzekļiem neko daudz nedarbojas. Latvijā tie vēl nav populāri,» skaidro A.Upenieks. «Lai zvērs nesaož cilvēku, der zirgu mēsli. Ieliek kādu zirgābolu kabatā vai pabradā pa tiem,» viņš min paša izmantotu līdzekli. «Tagad ar tālu sniedzošajiem vītņstobru ieročiem lapsu nomedīt nav problēmu no simt un vairāk metru attāluma. Ja iet ar parasto bisi, visādas viltības jāizmanto, lai lapsa pienāktu to trīsdesmit četrdesmit metru tuvumā. Tad var ar slēpēm pabraukt apkārt meža kvartālam un pavilkt pa zemi cita dzīvnieka iekšas, un atstāt tās ēsmai.» Pievilina peles pīkstiensLapsas «iekrītot» arī uz bebra dziedzeru smaržu. «Ar tiem pasmērē akmens čupu, lapsa darbosies riņķī, barību meklēdama, un zaudēs uzmanību,» stāsta mednieks. Arī bebru lamatas un to apkārtni esot derīgi iesmērēt ar šiem dziedzeriem. «Svarīgi, lai tie būtu no jauniem bebriem, tad šīs teritorijas «saimnieks» nāks raudzīt, kas viņa tuvumā taisās apmesties, un dzīs prom. Līdz pats iekritīs lamatās.»Lapsas un dažkārt arī vilkus izdodoties pievilināt ar peles pīkstiena vai zaķa brēciena atdarināšanu.
