Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Voldemārs Strīķis nupat atgriezies no Norvēģijas, kur bija ielūgts piedalīties lauksaimniecības augstskolas simtgades svinībās.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Voldemārs Strīķis nupat atgriezies no Norvēģijas, kur bija ielūgts piedalīties lauksaimniecības augstskolas simtgades svinībās. Starp abām nozares universitātēm jau kopš 1992. gada pastāv sadarbības līgums.
Lūdzām Voldemāru Strīķi pastāstīt par Norvēģijā gūtajiem iespaidiem.
«Norvēģijas Lauksaimniecības universitāte atrodas apmēram 30 kilometru no valsts galvaspilsētas Oslo. Mani tur sagaidīja pieci mūsu studenti. Lauku inženieru fakultātes būvniecības specialitātes students Gints Stašāns pirmais brauca uz Norvēģiju mācīties un nu jau tur nodzīvojis četrus gadus. Viņš ir apguvis norvēģu valodu, strādājis un mācījies. Pašlaik Gints studē trešā kursa maģistratūrā un apgūst ainavu arhitektūru, kas ir viena no vecākajām specialitātēm šajā augstskolā, bet šī fakultāte – nozarē vecākā Eiropā. Vēl tur mācās divi mūsu Meža fakultātes studenti – Jānis Ģērmanis un Atis Rastiņš, abi studē maģistratūrā. Bet divas mūsu meitenes – Kristīne Kļaviņa un Egita Urpena – Norvēģijā ieradušās nesen un mācās plānošanu saistībā ar ainavu arhitektūru un zemes ierīcību, bet Meža fakultātes maģistrants Arnis Zviņģelis Norvēģijā papildināsies trīs mēnešus.»
Kas apmaksā mūsu studentu mācības Norvēģijā?
«Viņi tur nokļuvuši pa dažādiem ceļiem – gan ar mūsu universitātes studiju un ārlietu daļas starpniecību, gan ar Ziemeļvalstu informācijas biroja Rīgā palīdzību. Taču visi viņi, ja ne uzreiz, tad pēc valodas apgūšanas un attiecīga sekmju līmeņa sasniegšanas ieguvuši stipendiju no dažādiem Norvēģijas fondiem. Un šīs stipendijas lielums ir iespaidīgs.»
Pastāstiet, lūdzu, par augstskolas svinībām!
«Svinībās piedalījās Norvēģijas karalis, ap 30 augstskolu rektori, kā arī daudzi valdības pārstāvji un izglītības darbinieki no visas valsts. Universitātē ir izbūvēta milzīga auditorija ar 700 vietu, šajā telpā arī notika svinīgais sarīkojums un pieņemšana, kā arī svētku mielasts.»
Jums taču arī bija dažādas iepazīšanās un tikšanās?
«Jā, mūsu studenti man bija sarūpējuši visai piesātinātu programmu. Tiesa gan, Gints Stašāns, kas ir arī viens no Norvēģijas Lauksaimniecības universitātes studentu pašpārvaldes līderiem, tobrīd bija aizsūtīts stažēties uz ASV, taču pārējie šo robu aizpildīja. Tūlīt pēc ielidošanas Oslo man bija tikšanās Latvijas vēstniecībā, kur nupat ir pabeigts remonts un gaida ierodamies jauno vēstnieku. Ar vēstniecības darbiniekiem pārrunājām mūsu nākotnes ieceres, jo norvēģu valdība ir solījusi palielināt atbalstu Latvijai izglītības jomā. Man iznāca sarunas arī ar vairāku augstskolas fakultāšu departamentu vadītājiem. Viņi ir gatavi atvērt Jelgavā ekonomiskas ievirzes norvēģu skolu uzņēmējdarbībā, taču iniciatīvai jānāk no mūsu puses, viņi to atbalstītu. Norvēģu mācību spēki Ziemeļvalstu sadarbības programmas ietvaros Jelgavā jau ir lasījuši vairākus kursus. Jau tuvākajās dienās iesim uz Ārlietu un Zemkopības ministriju, lai lūgtu atbalstu projektam, kas paredz Norvēģijas viesprofesoru darbu mūsu augstskolā ar Norvēģijas valdības finansējumu.»
Vai iepazināties ar Norvēģijas lauksaimniecību?
«Norvēģija līdz Otrajam pasaules karam bija visai trūcīga valsts. Zemnieki bija čakli, taču ziemeļu zeme ir grūti kopjama. Bet, pateicoties dabas bagātībām, – naftai un gāzei – Norvēģija ir kļuvusi par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē un var palīdzēt saviem zemkopjiem. Ekonomikas profesori man stāstīja, ka valsts atbalsts zemniekiem rēķināms ap 2000 dolāru uz katru hektāru. Protams, zemnieki ir pakļauti konkurencei kā jebkur citur, taču valsts veicina viņu saimniecību attīstību.
Tā kā man bija arī nedaudz brīva laika, studenti varēja parādīt tuvāko apkaimi, Norvēģijas krāšņo dabu.»
Vai tas, ka mūsu studenti mācās Norvēģijā, jūsuprāt, ir ieguvums Latvijas lauksaimniecībai?
«Jā, studentu dzīve Norvēģijā ir īpaši bagātīga, un Latvijas censoņiem tur izveidojusies tāda kā studentu brālība: viņi cits par citu ļoti gādā. Mācības ir intensīvas, viņi tiek pie datoriem, Internet, katram studentam katedrā ir sava darba vieta un 12 kvadrātmetru istabiņa kopmītnēs. Apstākļi ir labi. Taču mūsu studenti cenšas arī strādāt pie fermeriem, kontaktēties ar vietējiem iedzīvotājiem.Viņi lieliski pārvalda norvēģu un angļu valodu. Mēs ļoti ceram, ka, atgriežoties Latvijā, vismaz kāds no viņiem kļūs arī par mācību spēku savā Lauksaimniecības universitātē.
