Vakar no rīta Jelgavā, Loka maģistrālē deviņstāvu mājas astotā stāva balkonā dega sadzīves mantas. Iespējamais ugunsgrēka iemesls ir neuzmanīga smēķēšana, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Pagājušajā diennaktī VUGD saņēmis 39 izsaukumus pa visu valsti. Kopumā dzēsti 17 ugunsgrēki, veikti 12 glābšanas darbi, bet 10 bija maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkos nav bojā gājis vai cietis neviens cilvēks.
Februāra pēdējā dienā, pulksten 9.39 saņemts izsaukums uz ugunsgrēku Jelgavā, Loka maģistrālē, kur deviņstāvu dzīvojamās mājas astotā stāva balkonā dega sadzīves mantas 4,5 kvadrātmetru platībā, un iespējamais ugunsgrēka iemesls ir neuzmanīga smēķēšana.«Sākoties siltākam laika arvien vairāk smēķētāju atsāk smēķēt uz balkona, bet diemžēl dažreiz kārtīgi nenodzēš cigareti un, metot to ārā, iemet kaimiņa balkonā, kur gruzdošā cigarete izraisa ugunsgrēku,» problēmu skaidro VUGD pārstāve Viktorija Šembele. VUGD darbinieki aicina cilvēkus kārtīgi nodzēst cigareti un to neizmest uz ielas, bet gan iekārtot pelnu trauku, kur novietot nodzēstās cigaretes, tādējādi pasargājot savus kaimiņus no ugunsnelaimes.Pirmdienas rītā 35 kvadrātmetru platībā degusi arī kāda dārza mājiņa Glūdas pagasta Tērvetē.Pagājušajā naktī VUGD Saldus daļas brigāde, braucot atpakaļ no ugunsgrēka Nīgrandes pagastā, kur pagrabā dega sadzīves mantas, pamanīja ugunsgrēka atblāzmu Saldus novada, Ezeres pagastā. Kad ugunsdzēsēji atrada ugunsgrēka vietu, viņi ieraudzīja, ka 40 kvadrātmetru platībā deg vienstāvu saimniecības ēkas koka un gāzbetona konstrukcijas, bet saimnieki guļ un to nav pamanījuši. VUGD darbinieki pamodināja saimniekus un nodzēsa ugunsgrēku. Iespējamais ugunsgrēka iemesls ir elektroinstalācijas bojājums.Iestājoties mazliet siltākam laikam, aizvadītajā diennaktī tikai vienā no gadījumiem dūmvadā dega sodrēji. VUGD aicina cilvēkus nebūt pārgalvīgiem un neatrasties uz ledus. Visvairāk nelaimes gadījumu uz ledus notiek tieši pavasarī, kad ledus ir daudz trauslāks nekā rudenī. Jāatceras, ka ledus uz ūdens tilpnēm nav vienādi biezs. Bīstamākās ir vietas, kur ūdenskrātuvēs ietek siltāks rūpnieciski izmantots ūdens, upju grīvās un sašaurinājumos, kuģošanas ceļos, zem tiltiem, zvejnieku izcirsto āliņģu vietās. Ledus izturību mazina arī iesalušas niedres, krūmi vai citi priekšmeti, brīdina VUGD.Lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2- 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2-3 m attālumā. Izvelkot cietušo uz ledus, tāpat rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam. Pats glābējs nedrīkst aizmirst par iespējamām briesmām ielūzt ledū.«Ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta un var rasties problēmas atgriezties atpakaļ, kā arī, ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet glābšanas dienestam pa tālruni 112. Centieties pēc iespējas precīzāk norādīt negadījuma vietu un tuvākos piebraukšanas ceļus,» aicina VUGD pārstāve.
