Atkārtotos eksperimentos pat vienādos apstākļos iegūstam dažādus rezultātus, liecina matemātikas vidē tapušās varbūtību teorijas pierādījumi. Un gandrīz nekad nevaram teikt – ja ir noticis notikums A, tam noteikti sekos otrs ar to saistīts notikums B. Bet cik bieži šādu pārliecību gribētos gan.Tam, kurš izbraucis pa kluso ar bisi, droši vien gribētos, lai šāviens sanāk nedzirdams un trāpīgs. Tam, kurš vienreiz samelojies, gribas cerēt, ka arī nākamreiz tiks sveikā. Tam, kurš ticis amata augstumos, gribas pārliecināties, ka patiesi kļuvis neaizsniedzams. Taču visur klātesošā varbūtība liek saprast, ka trāpījums var sanākt arī pašķībs, melu vijums pašķidrs un neaizsniedzamība visai nedroša.Tomēr, ja matemātiķis pat nejaušību pamanās iesprostot likumsakarību formulā, teoriju nepārzinošais teic – vienkārši sagadīšanās! Draugam tāpat vien gadījās līdzi bise, kaut kur kādā sētā gadījās ieklīst sašautai stirnai, un gadījās arī mazliet sameloties par to šaujamo un brauciena mērķi. Laikam taču tāda «savvaļā» palaista varbūtība var pamatīgi mulsināt, jo Jelgavas novada pašvaldības deputāti vairs nespēj atšifrēt, kāds īsti sakars bisei un Domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes braucienam ar sniega motociklu, kas beidzies policijas klātbūtnē. Varbūt, kā pats sākumā bilda, gribējis vienkārši pabraukāties? Varbūt, kā vēlāk skaidroja pasažieris, bijuši ceļā uz reģistrētām medībām?Teorija teic, ka notikuma iespējamību var ietekmēt ārējo apstākļu maiņa. Vai šī ir tā reize, kad A (meliem) tomēr būs secīgs B (rīcība, ņemot vērā arī partijas biedra VARAM ministra Raimonda Vējoņa aicinājumu Domes priekšsēdētājam izvērtēt, vai turpmāka atrašanās amatā atbilst morāles un ētikas normām)?
