Lieldienas – vistām! Berlīne. Vācijas dzīvnieku aizsardzības biedrības prezidents ir aicinājis iedzīvotājus iegādāties olas, kuras dēj vistas, kas netiek turētas krātiņos.
Lieldienas – vistām!
Berlīne. Vācijas dzīvnieku aizsardzības biedrības prezidents ir aicinājis iedzīvotājus iegādāties olas, kuras dēj vistas, kas netiek turētas krātiņos. Pēc dzīvnieku aizsardzības aktīvistu domām, putni dzīvo «nehumānos» apstākļos – katra krātiņa platība ir pat mazliet mazāka par A4 formāta lapu. Vācijā 80 procenti no visa olu daudzuma «nāk» no «krātiņu» vistām. Katru gadu viens valsts iedzīvotājs vidēji patērē 230 vārītu olu, no kurām nozīmīgākā daļa tiek apēsta tieši Lieldienās. Tāpēc dzīvnieku aizsardzības biedrības prezidents aicinājis vāciešus šajās dienās, godājot Lieldienu simbolu un tā «radītāju», nepirkt krātiņos turētu vistu olas, lai arī «dabiskās» olas ir dārgākas.
Fazāna nāvē nevienu nevainot
Londona. Ne tikai vistas, bet arī fazāni cieš no vardarbības. Kāda Lielbritānijas ciemata iedzīvotāji uzsākuši visu iemīļotā fazāna Henrija «slepkavības» izmeklēšanu. Par galveno aizdomās turamo tiek uzskatīts 59 gadus vecais pastnieks Džeralds Loids. Fazāns Henrijs kļuvis par plašas apkārtnes slavenību, jo tik ilgi ar saviem knābieniem «taranējis» pastnieku, līdz pēdējais bijis spiests mest lielus līkumus, lai netrāpītos spārnotajam ienaidniekam pa ceļam. Nesen fazāns atrasts miris ceļa malā, un ciemata iedzīvotāji ir pārliecināti, ka putns ir tīši sabraukts. Karaliskais britu pasts noliedzis, ka tam būtu kāds sakars ar šo gadījumu.
Austrālija – aborigēnu zeme
Sidneja. Austrālijas valdības vadītāja Džona Hovarda priekšlikums ieviest jaunu preambulu Austrālijas konstitūcijā sastapies ar pret asām opozīcijas partijas un aborigēnu pārstāvju iebildēm. Šīs izmaiņas viņi raksturojuši kā «aizskarošas». Senie kontinenta iedzīvotāji ir sašutuši par to, ka Hovarda priekšlikumā nav akcentēts aspekts, ka aborigēni ir Austrālijas pirmiedzīvotāji un viņu kultūras saknes sniedzas 40 tūkstošu gadu senā pagātnē.
«Tārpiņi» no Marsa
Vašingtona. ASV kosmosa pētniecības institūcija NASA no jauna apgalvo, ka uz Marsa, iespējams, ir dzīvība. Kā ziņojis zinātniskais žurnāls «New Scientist», meteorīts, kas 1911. gadā nokritis Ēģiptē, pēc NASA pētnieku domām, satur dzīvu organismu eksistences pēdas. Mikrometru garās dzīvības ir aptuveni baktēriju lielumā. Tās esot «mazliet ieapaļas un līdzīgas tārpiem».
Vista ar trīs kājām
Vašingtona. Hārvardas medicīnas skolas pētnieki Masačūsetsas pavalstī «izperējuši» vistu ar trim kājām. Ģenētiski iejaucoties vistas embrija attīstībā, viena spārna vietā «izaugusi» kāja. Kā sacījis pētnieku grupas pārstāvis, zinātnieki esot vēlējušies parādīt, ka gēns var veicināt transformāciju, «kas spārnu var pārveidot par kāju». Pagaidām ģenētika gan nespēj panākt, lai vistas dētu tomātus vai arbūzus.
Lieldienas ceļā
Berlīne. Jau Lieldienu nedēļas sākumā Vācijā izveidojās milzīgi autosastrēgumi. Tā, piemēram, Šveices virzienā radās 100 kilometrus garš «korķis». Šveicē viena no galvenajām automaģistrālēm tika pilnībā paralizēta, cēlonis tam bija arī smags ceļa negadījums Monblāna tunelī. Uz autoceļa Minhene–Zalcburga izveidojās sastrēgums 60 kilometru garumā. Garākie sastrēgumi bijuši arī Reinas Vestfāles pavalstī un netālu no Minhenes.
Top dinozauru olu karte
Zinātnieki, kas veic izrakumus Patagonijas tuksnesī Argentīnas dienvidos, paziņojuši, ka drīzumā viņi beigs veidot visaptverošu karti, kurā būs redzamas vietas, kur atrasts tūkstošiem dinozauru olu. Tas būšot lielākais pētījums par dinozauriem.
Izrakumi ilgst jau divus gadus, un tie izpelnījās sabiedrības uzmanību pēc tam, kad zinātnieki pirmo reizi atrada dinozauru embrijus dienvidu puslodē.
Šīs dinozauru olas pieder titanozauru sugai, un tās ir aptuveni 80 miljonu gadu vecas. Šiem dinozauriem raksturīga gara aste, garš kakls, maza galva un četras ekstremitātes, kas līdzinās ziloņa kājām.
Briti ir lielākie saldumrīmas
Ieradumu maiņa un pakāpeniska šokolādes cenu krišanās ir iemesls tam, ka Lielbritānijā ir visaugstākais šokolādes patēriņš nekā jebkur citur.
Lielbritānijas lielākās saldumu ražotājas firmas «Cadbury/Trebor Basset» dati liecina, ka šokolādes patēriņš sasniedz jau vairāk nekā 550 tūkstošus tonnu gadā.
Saldumu patēriņš 1998. gadā ir palielinājies par 20 tūkstošiem tonnu, sasniedzot saldumu ražošanas rekordskaitli pagājušo gadu laikā – 870 tūkstoši tonnu, kuru naudas vērtība ir 5,5 miljardi sterliņu mārciņu (5,2 miljardi latu).
Lieldienu brīvdienas ir laiks, kad saldumu patēriņš pieaug vairāk nekā piecas reizes.
Zinātnieks klonēs savu sievu
ASV profesors Ričards Sīds paziņojis, ka turpmāko divu gadu laikā grasās klonēt savu sievu: «Pirmais, kas izgatavos cilvēka klonu, būs slavens visā pasaulē. Es vēlos būt šis cilvēks. Mana sieva mani ļoti atbalsta.»
