Jelgavas Ģimenes atbalsta un izglītības fonds un Pieaugušo izglītības centra Ģimenes izglītības nodaļa jelgavniekiem bija organizējusi iespēju tikties ar klīniskās psiholoģijas doktoru Donaldu Kleriju (Donald R. Clary), klīniskās psiholoģijas doktoru.
Jelgavas Ģimenes atbalsta un izglītības fonds un Pieaugušo izglītības centra Ģimenes izglītības nodaļa jelgavniekiem bija organizējusi iespēju tikties ar klīniskās psiholoģijas doktoru Donaldu Kleriju (Donald R. Clary), klīniskās psiholoģijas doktoru, garīdznieku, organizācijas «Kristīgā ģimenes dzīve» dibinātāju un direktoru.
Donalds Klerijs vairāk nekā divdesmit piecus gadus ir kalpojis par padomdevēju laulības un ģimenes jautājumos, vadījis seminārus daudzās vietās Amerikas Savienotajās Valstīs un citās zemēs, ir Amerikas Kristīgo padomdevēju asociācijas un Nacionālās evaņģēliskās asociācijas loceklis. D.Klerijs ir sertificēts speciālists laulības un ģimenes problēmu konsultēšanā Starptautiskajā Kristīgo klīnisko padomdevēju asociācijā, ir tiesas iecelts aizstāvis ļaunprātīgi izmantotiem un novārtā pamestiem bērniem, kā arī pilda vēl citus pienākumus.
Talsos ir nodibināts organizācijas «Kristīgā ģimenes dzīve» centrs, kas organizē seminārus, konferences, ģimeņu un individuālas konsultācijas. Jelgavnieki ar doktoru Kleriju tikās vairākās skolās, Pieaugušo izglītības centrā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Studentu klubā. Ar viņu sarunājās arī «Ziņas».
Jūs Latvijā esat jau septiņus gadus. Vai atradāt Latviju vai Latvija atrada jūs?
– Līdz tam trīsdesmit vienu gadu biju šādi kalpojis Savienotajās Valstīs. Tā bija kalpošana ticībai. Pirms septiņiem gadiem mans draugs no Šeltonvašingtonas, Talsu sadraudzības pilsētas, lūdza, vai es kādas divas trīs nedēļas nevarētu strādāt Latvijā. Apsolījos par to padomāt, bet pēc kāda laika aizmirsu par piedāvājumu. Pēc deviņiem mēnešiem man par šo sarunu atgādināja, un vēl pēc trim mēnešiem es jau biju Talsos. Mēs tur izveidojām pilnu kristīgās kalpošanas darba praksi. Esam šeit, lai mīlētu cilvēkus Latvijā, un ir vienalga, vai viņi ir ortodoksālie pareizticīgie vai baptisti, vai katoļi, vai luterāņi. Man bieži uzdod vienus un tos pašus jautājumus: «Ko tu īsti gribi? Pēc kā tu te tiecies?» Es esmu atklāts un saku, ka gribu, lai cilvēki man dod pretmīlestību. Un tāpēc, ka tas ir pārāk vienkārši, viņi to nespēj saprast…Tas varbūt prasa laiku, bet cilvēki uzzina, ka tā ir patiesība.
Ir ģimenes, kuras mēs uzturam un kurām nav nekādu iztikas līdzekļu. daudziem bērniem tas ir vienīgais ēdiens, ko viņi saņem. Trīs gadus esam bijuši sponsori Kristīgajai skolai kādā mazā pilsētā Rietumlatvijā (Stendē – red.). Mēs uzņēmāmies saistības kādas ar bērnu cerebrālo trieku slimas meitenes aprūpēšanā; viņai nav tēva, tikai māte ar septiņiem bērniem. Tie ir tikai daži piemēri. Mūsu organizāciju vada direktoru padome, esam reģistrēti ASV vēstniecībā.
Mēs saņemam ziedojumus Amerikā, lai varētu dzīvot un palīdzēt šeit vai jebkurā citā vietā pasaulē.
Kādu jūs redzat Latviju, tās cilvēkus?
– Nedomāju, ka latvieši ar kaut ko atšķiras no amerikāņiem. Viņi grib būt laimīgi, iepriecināt savas ģimenes, grib labāku nākotni, bet Latvijā ir kāda nopietna problēma – cilvēki ir nomocīti ar komunisma bailēm. Valsts apspiešanai bijusi gara vēsture. Un tas nav Dieva plāns Latvijai! Tomēr cilvēki baidās un negaida, ka kaut kas varētu mainīties. Mēs gribētu cilvēkiem iedot cerību, gribētu «inficēt» Latvijas iedzīvotājus ar mīlestību vienam pret otru, jo mīlestība uzveic ļaunumu un bailes. Savu atlikušo dzīvi pavadīšu, lai īstenotu šo mērķi. Tas skan naivi un ideālistiski, bet es ticu katram vārdam, ko esmu pateicis. Ja Latvijas iedzīvotāji būs iemācījušies mīlēt viens otru, rūpēties cits par citu, tad viņi būs apguvuši to noslēpumu, kas Ameriku padarīja par stipru valsti. Tā nav nekas vairāk kā imigranti no visas pasaules, bet no pašas valsts sākotnes cilvēki ir mācīti rūpēties par citiem un mīlēt viens otru, un mūsu valsts ir vienīgā pasaulē, kas dibināta, balstoties uz Dieva autoritāti.
Kādu problēmu risināšanā cilvēki Latvijā lūdz jūsu padomu?
– Tās ir tādas pašas kā citās valstīs: laulības dzīves problēmas, ģimeņu izjukšana, bērnu audzināšana, disciplīna. Vecāki nezina, kā mīlēt savus bērnus. ir problēmas skolās, bērni negrib mācīties… Esmu daudz laika veltījis, lai sagatavotu padomdevējus, kas varētu strādāt efektīvi. Mēs mācām gan pieaugušos, gan bērnus, kā patiesi mīlēt citam citu un savu valsti un kļūt par patriotiem. Tas iznīcinātu bailes, un nebūtu jāuztraucas, ka kāds varētu ienākt un pārņemt valsti. Valsts lielums neko nenozīmē, svarīga ir cilvēku attieksme!
Vai jūs strādājat arī jaunatnes auditorijās?
– Jā, esmu to darījis vienmēr, kad mani aicina. Nākamajā reizē varbūt vairāk strādāšu sabiedriskajās skolās, draudzēs un ar dažādām kaitēm sirgstošiem cilvēkiem. Taču laika plānojums reizēm mainās vienas dienas laikā. Esmu visās šajās lietās iekšā, tā ir Dieva griba. Palaikam gribētos arī kādu dienu brīvu.
Vai problēmas, kas cilvēkus nomāc, jūsuprāt, ir mūžīgas?
– Vai esmu pareizi sapratis jautājumu – vai esam radītas kā mūžīgas būtnes? Mums ir savs sākums Dieva prātā, tātad esam mūžīgas būtnes. Katram cilvēkam ir jādzimst divas reizes: pirmkārt, fiziski, otrkārt, garīgi. Kas no gara ir dzimis, mūžību pavadīs priekā un Dieva tuvumā. Mūsu mūža garums, salīdzinot ar mūžību, ir ārkārtīgi īss. Visas lietas, kas notiek uz zemes, atstāj neatgriezeniskas sekas tam, kas notiks mūžībā. Daudzi cilvēki cer, ka nav Dieva un saka «es neticu Dievam», bet tas nemaina lietas būtību. Vienu dienu pilnīgi visi būs ticīgi, viņi ticēs vienai un tai pašai lietai, bet dažiem cilvēkiem tas būs par vēlu. Ja atraidām Kristu, tas nozīmē, ka izvēlamies maksāt par savu grēcīgo dzīvi paši.
Ar doktoru D.Kleriju jelgavnieki varēs tikties arī 4. un 5. maijā.
