Līdzās divām iepriekš aprakstītajām nelaimēm, kas cilvēkus var piemeklēt pavasarī, jāmin arī tā sauktais hroniska noguruma sindroms (simptomu kopums).
Līdzās divām iepriekš aprakstītajām nelaimēm, kas cilvēkus var piemeklēt pavasarī, jāmin arī tā sauktais hroniska noguruma sindroms (simptomu kopums). Visi pavasarī jūtamies nedaudz gurdeni un miegaini, bet ne vienmēr tādēļ jādodas pie ārsta.
Taču reizēm pavasara nogurums ieilgst un nepāriet arī vasarā. Kādas pazīmes liecina, ka nogurums ir pārgājis hroniskā formā un jāmeklē ārsta palīdzība, kādi cēloņi var izraisīt šo slimību un kāda terapija nepieciešama, stāsta Jelgavas pilsētas slimnīcas filiāles Neiroloģijas nodaļas ārste Astra Bērziņa.
Kā izpaužas hroniska noguruma sindroms?
Fizioloģiskais nogurums ir visiem labi pazīstams organisma stāvoklis, ko raksturo nespēja attīstīt aktivitāti, uzturēt vajadzīgo darba ritmu. Parasts nogurums izzūd pēc atpūtas, turpretī hroniskais ilgst vismaz sešus mēnešus. Tas ir pastāvīgs vai recidivējošs (tāds, kas atkal atkārtojas, kad jau šķietami bija izzudis) nogurums, kam raksturīgi ne mazāk kā četri no šiem simptomiem:
atmiņas un koncentrēšanās spēju pavājināšanās;
iekaisis kakls;
kakla un citu limfmezglu grupu palielināšanās;
sāpes muskuļos un locītavās;
attiecīgajam cilvēkam iepriekš neraksturīgas galvassāpes;
vājums pēc dažādām aktivitātēm;
nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra (nedaudz vairāk par 370).
Kādi iemesli var izraisīt hronisku nogurumu?
Ilgstošu nogurumu var izraisīt:
depresīvi traucējumi, arī šizofrēnija, vecuma demence jeb plānprātība;
alkoholisms un citas atkarības slimības;
anorexia nervosa (psihogēns ēstgribas trūkums, ko izraisa slimīgas bailes palikt resnam; tā novērota galvenokārt sievietēm) vai bulīmija (slimīgi pastiprināta ēstgriba);
smagas pakāpes aptaukošanās;
B hepatīts;
bezmiegs;
medikamentu izraisītas blakusparādības;
pazemināts asinsspiediens jeb hipotensija;
dažādu infekciju klātbūtne organismā;
imūnsistēmas darbības traucējumi;
alerģija u. c.
Kāda terapija tiek izmantota šīs slimības ārstēšanā?
1. Fiziskas nodarbības.
Ieteicams atrast tādu fizisku nodarbību veidu, kas sagādā prieku, un nodarboties ar to regulāri, pamazām palielinot slodzi. Var izraudzīties sporta veidu, kas atbilst dzīves stilam un sagādā prieku, un nodarboties ar to regulāri. Taču ne vienmēr nepieciešams apmeklēt aerobiku vai trenažieru zāli vai nopietni pievērsties kādam sporta veidam. Vēlamo efektu dos 20 – 30 minūšu ilgas pastaigas vismaz piecas dienas nedēļā, kāpšana pa trepēm.
2. Diēta.
Uzturā jālieto antioksidanti (vielas, kas, likvidējot brīvos radikāļus organismā, aizkavē daudzu organismam vajadzīgu vielu oksidēšanos un noārdīšanos) – A, C, E vitamīni, karotīni, selēns vai arī pārtikas produkti, kas tos satur. Uzturā vairāk jālieto dārzeņi, svaigi un žāvēti augļi.
Tauku daudzums uzturā nedrīkst pārsniegt 25 procentus, jāizvēlas produkti, kas satur nepiesātinātās taukskābes, – rieksti, zivis, augu eļļas.
3. Psihoterapija.
Ļoti svarīga ir emocionāli negatīvo, depresīvo faktoru likvidēšana.
4. Medikamentozā terapija.
Bet tā lai paliek ārstu ziņā.
