Rīgas pašvaldībā saņemti iesniegumi par pieciem dažādiem pasākumiem 16.martā, atzinumu par atļauju tos rīkot pašvaldība sniegs nākamās nedēļas sākumā, aģentūrai BNS pastāstīja Rīgas izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidauskis. Šo iesniegumu informācija liecina, ka tā dēvētie antifašisti kopā ar “Pilsoņu un nepilsoņu savienību” vēlas atzīmēt 16.martu kuplākā skaitā, nekā bijušie vācu karaspēkā iesauktie leģionāri.
Tradicionālo gājienu no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim vēlas rīkot biedrība “Daugavas vanagi Latvijā”, kas šo vēlmi apliecinājusi pat trīsreiz – ar 2009.gadā sagatavotu iesniegumu vairākiem gadiem uz priekšu un atsevišķu šogad sagatavotu iesniegumu, kā arī ar atsevišķu identiska satura iesniegumu no organizācijas Limbažu nodaļas. Paredzēts, ka šajā gājienā laikā no plkst.11 līdz 13 varētu piedalīties simts cilvēku.Pieteikumu gājienam 16.martā iesniegusi arī Latvijas Antifašistiskā komiteja, kas laikā no plkst.10 līdz 13 vēlas rīkot sapulci pret fašisma glorifikāciju Latvijā, kurā varētu piedalīties piecdesmit cilvēku. Tāda pat satura sapulci skvērā pie Brīvības pieminekļa pieteikusi arī organizācija “Pilsoņu un nepilsoņu savienība”, arī tajā varētu piedalīties aptuveni piecdesmit cilvēku.Tāpat 16.martā pilsētas kanāla malā individuālu protestu vēlas izteikt privātpersona Pjotrs Gruca, kurš laikā no plkst.11 līdz 13 vēlas protestēt “pret Hitlera karaspēka – Latvijas leģiona “Waffen SS” – dalībnieku slavēšanu”. Norādīts, ka šajā protesta akcijā varētu piedalīties simts cilvēku.Šajā dienā pie “Laimas” pulksteņa savas publiskās aktivitātes vēlas izvērst arī “Simtgadnieku kustība”, kas pieteikusi miermīlīgu nepolitisku pasākumu visas dienas garumā ar mērķi stāstīt par iespējām nodzīvot līdz simt gadu vecumam. Šo kustību šajā vietā visas dienas garumā varētu pārstāvēt divi cilvēki, iepriekš informēja tās pārstāvis Gunārs Cāzers.Jau vēstīts, ka 16.martā notiekošajam leģionāru gājienam un citiem pasākumiem ik gadu pievērsta pastiprināta mediju un sabiedrības uzmanība. Tas saistāms arī ar to, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija saistībā ar iespējamu apdraudējumu gan pērn, gan pirms diviem gadiem aizliedza pieteikto pasākumu norisi, taču vēlāk ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu tie tika atļauti.Tāpat ik gadu 16.marta norisēm pievērsta pastiprināta policijas uzmanība, ņemot vērā iespējamos provokāciju riskus. Pērn līdz ar “Daugavas vanagu Latvijā” gājienu laukumā pie Brīvības pieminekļa notika arī Latvijas Antifašistiskās komitejas sapulce un Jurija Kotova protesta akcija, taču pasākumi plašā policijas klātbūtnē noritēja kopumā mierīgi, izskanot vien provokatīviem saukļiem un svilpieniem, kas bija vērsti gājiena dalībnieku virzienā. Daži protestētāji gan tika aizturēti.Savukārt robežsargi uz valsts robežas aizturēja dažus saistībā ar 16.marta norisēm melnajā sarakstā iekļautus cilvēkus.
