Gājputni pavasara debesīs vairumam no mums, protams, ierosina vienīgi gaišas noskaņas.
Gājputni pavasara debesīs vairumam no mums, protams, ierosina vienīgi gaišas noskaņas. Pilnīgi citādas izjūtas tie tomēr varētu izsaukt kādam lauksaimniekam, kas uz saviem ziemāju sējumiem putnu ceļošanas laikā ir manījis viesojamies ievērojamu skaitu dzērvju vai lielo zosveidīgo putnu. Bez īpašiem pētījumiem šķiet skaidrs, ka ilgstoša šo putnu pārtikšana no ziemāju asniem vai zelmeņa izsauc ražas zudumus. Rūpīgos pētījumos, kas veikti Vācijā, atklāts, ka ziemojošās zosis tomēr praktiski neietekmē nākamo labības ražu, ja ziemā un agrā pavasarī to barošanās slodze nav pārsniegusi 2500 zosu/dienas uz hektāru (piemēram, ja 2500 zosis ganījušās vienu dienu, 50 zosis – 50 dienu, utt.). Barošanās slodzei pārsniedzot 3000 zosu/dienas uz hektāru, graudu iekūlums gan izrādījās par 8 – 14% mazāks.
Taču Latvijā, kur labības un citu kultūru tīrumi ir mazāki un ir citi augšanas apstākļi, sējumiem varbūt var kaitēt daudz mazāks putnu daudzums?
Tā kā pavasaros un rudeņos caurceļojošo putnu bari ilgstoši vienā vietā neuzkavējas, ceļošanas periodi mūsu apstākļos nākamajai ražai varbūt arī nav viskritiskākie. Toties ornitologiem Latvijā ir zināmas vairākas vietas (bet ne visas), kur, sākot ar jūlija otro pusi, pastāvīgai nakšņošanai sāk pulcēties iespaidīgs un līdz oktobra sākumam arvien pieaugošs dzērvju skaits. Dažviet no rītiem uz tīrumiem baroties izlido vairāk nekā 1000 putnu. Vairāk nekā divus mēnešus koncentrējoties noteiktā vietā, šāds putnu skaits patiešām Latvijas apstākļos varētu būt vērā ņemams drauds šīs apkārtnes lauksaimniekiem. Turklāt, būdama ļoti neizvēlīga barības ziņā, dzērve vasaras nogalē var kaitēt dažādām kultūrām – nobriedušai labībai, kāpostiem, kartupeļiem, pat gurķiem un piemērotos apstākļos – pat vēlo zemeņu šķirnēm.
Pēdējā desmitgadē Latvijā arvien biežāk novēro jūras kraukļus jeb kormorānus. Lielākā skaitā apmetoties ligzdošanai zivju dīķu vai zivīm bagātāku ezeru tuvumā, tie kopā ar jauno paaudzi spēj jūtami paretināt kā mākslīgi audzēto, tā savvaļas zivju krājumus. Jūras kraukli pie mums pagaidām pazīst varbūt tikai zivsaimnieki, zvejnieki, makšķernieki un vērīgāki mednieki, kas biežāk mēdz būt pie ūdeņiem. Putns lidojumā atgādina nelielu melnu zosi (jaunajiem putniem vēders ir gaišs). Peldot tam, tāpat kā dūkuriem vai gārgalēm, ir ļoti dziļa iegrime – virs ūdens redzama galva, kakls un tikai šaura muguras josliņa. Putns, barojoties ar zivīm, bieži un ilgstoši nirst. Vienīgi šai sugai raksturīgs uzvedības veids ir spārnu spalvu žāvēšana pēc peldes, ilgstoši tupot izplestiem spārniem uz kādas sēres, koka zara, akmens vai mieta virsūdens daļas. Ar šīs aptaujas palīdzību ceram iegūt ziņas par jūras kraukļa pašreizējo izplatību un skaitu Latvijā.
Mūsdienu starptautiskā vides aizsardzības stratēģija cenšas izvairīties no tādām postījumu ierobežošanas metodēm, kas saistītas ar putnu nogalināšanu (atšaušanu, indēšanu utt.). Rietumu pasaulē jau tagad izmanto arī citus paņēmienus putnu radītā kaitējuma neitralizēšanai – sākot ar efektīvu putnu atbaidīšanu no maksimālās koncentrācijas vietām līdz lauksaimniekiem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai.
Ceļotājputni ir starptautisks dabas resurss. Starptautiskās dabas aizsardzības organizācijas pašlaik cenšas novērtēt šo putnu radītās problēmas dažu valstu lauksaimniecībai. Latvijā šo darbu organizē Dānijas Vides un enerģētikas ministrijas Vides aizsardzības aģentūra. Aptaujā iegūtie rezultāti tiks izmantoti, lai izstrādātu mūsu apstākļiem piemērotu metožu un likumu kompleksu putnu aizsardzības un cilvēka saimniecisko interešu līdzsvarošanai. Ļoti ceram uz lielu lasītāju atsaucību, it īpaši ņemot vērā, ka zemniekiem un zivsaimniekiem vajadzētu būt ieinteresētiem šajā pasākumā.
Aptaujas anketa
1. Jums zināmā dzērvju, gulbju, zosu, jūras kraukļu (vajadzīgo pasvītrojiet) baru uzturēšanās vieta atrodas (norādiet rajonu, pagastu, tuvāko māju nosaukumu, pasta nodaļu, vietu): ___________________________________________________________________________________________
______________________________________________________________________________________________
2. Putnu koncentrēšanās vieta atrodas purvā, uz lauksaimniecības zemes, ezerā, zivju dīķos (vajadzīgo pasvītrojiet vai norādiet citu variantu): _________________________________________________
3. Putni šeit ligzdo, pulcējas atpūtai, nakšņošanai, lai barotos (vajadzīgo pasvītrojiet).
4. Putni šeit novēroti pavasarī, rudenī, citos gadalaikos (vajadzīgo pasvītrojiet, precizējiet mēnešus, ja putni šeit uzturas arī nemigrācijas laikā): __________________________________________________
5. Putnu bari novēroti vairākus pēdējos gadus, tikai šogad, tikai _______ gadā (gados) (vajadzīgo pasvītrojiet, norādiet gadus). ________________________________________________________________
6. Aptuvens putnu skaits – no ______ līdz ______ īpatņiem pēdējā novērojumu reizē (atzīmējiet pēdējā novērojuma gadu un mēnesi. Ja novērotas vairākas sugas, norādiet skaitu un datumus katrai no tām) _________________________________________________________________________________
____________________________________________________________________________________________
7. Putnu skaita izmaiņu tendences novērošanas vietā, ja putni šeit pulcējušies vairākus pēdējos gadus – skaits palielinās, visumā ir nemainīgs, samazinās (vajadzīgo pasvītrojiet).
Turpmākais attiecas tikai uz dzērvēm, gulbjiem un zosīm:
8. Ja putni barojas uz lauksaimniecības zemes, norādiet, kādu kultūru tīrumos vai kāda tipa pļavās (palieņu, dabiskās neapplūstošās, kultivētās) tie novēroti
___________________________________________________________________________________________
9. Ja putnu barošanās vietās esat novērojuši nomāktu veģetāciju, bojātu vai noēstu ražu, kāda jūsu vērtējumā varētu būt zaudētā ražas daļa postītajā platībā?
___________________________________________________________________________________________
10. Kāda ir postītā platība hektāros? _________________________________________________________
Būsim pateicīgi arī par jebkuru papildu informāciju.
Ziņu sniedzēja vārds, uzvārds, pasta adrese un tālrunis:
___________________________________________________________
___________________________________________________________
___________________________________________________________
Aizpildītu anketu, lūdzu, sūtiet uz adresi:
V.Liepa, J.Baumanis,
Bioloģijas institūts, Miera iela 3,
Salaspils, LV-2169.
Starp citu, ja jūsu rokās nonāk kāds no minēto vai citu sugu putniem ar gredzenu uz kājas, lūgums par to paziņot Latvijas Gredzenošanas centram uz šo pašu adresi.
