Tuvākajā laikā inflācija bāzes efekta ietekmē Latvijā samazināsies, atzina Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, komentējot datus par patēriņa cenu izmaiņām februārī.
“Joprojām sagaidāms, ka jau tuvākajā laikā inflācija bāzes efekta ietekmē samazināsies, kaut arī naftas cenu straujais kāpums veido nozīmīgu spiedienu cenu kāpumam. Tomēr sagaidīto inflācijas atslābšanu samazinātu budžeta konsolidācijas ietvaros iespējamās pārmaiņas – nodokļu likmju celšana gada vidū -, pašreiz plānotajā variantā šā gada inflāciju tas varētu celt gandrīz par 0,5 procentpunktiem,” sacīja Kalnbērziņa.Viņa arī norādīja, ka patēriņa cenu kāpums februārī turpināja atspoguļot nodokļu kāpumu Latvijā un pasaules energoresursu un pārtikas cenu pieaugumu.Kalnbērziņa klāstīja, ka februārī turpinājies pārtikas cenu kāpums: cenas pieaugušas gan dārzeņiem un augļiem, gan piena un labības produktiem. Naftas cenu kāpuma ietekmē turpinājušas pieaugt degvielas cenas, kas gan kāpušas mazāk strauji nekā pagājušā gada beigās. Viņa pieļāva iespēju, ka februāra inflāciju paaugstināja arī novēlota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju kāpuma ietekme.”Prognozēt, kā attīstīsies pasaules cenas, kas pašlaik kopā ar nodokļu kāpumu ir viens no galvenajiem inflāciju ietekmējošajiem faktoriem Latvijā, vidējā termiņā ir sarežģīti. Pēdējo nedēļu naftas cenu lēciens, ko izraisījušas bažas par Lībijā notiekošajiem nemieriem, norāda uz to, ka šogad būs jārēķinās ar nozīmīgu pasaules energoresursu cenu spiedienu uz cenām, tostarp Latvijā. Tomēr tā apmērs ir atkarīgs no naftas ražotāju spējas pierādīt tirgum, ka ir pieejamas papildu ražošanas jaudas, kas nosegtu iespējamo naftas iztrūkumu. Tomēr risks, lai cik neliels tas būtu, ka politiskā nestabilitāte var pārvietoties uz citām šā reģiona valstīm, īpaši uz Saūda Arābiju, sarežģī šo uzdevumu,” teica Kalnbērziņa.Viņa piebilda, ka arī pārtikas cenas, kuru kāpums sākās pagājušajā vasarā, ekstrēmiem laika apstākļiem samazinot graudu ražas, mazumtirdzniecībā ir paaugstinājušās visur pasaulē. “Lai arī gaidāms, ka, parādoties jaunajām ražām, cenu kāpums samazināsies, tomēr energoresursu cenu straujais kāpums, palielinot pārtikas ražotāju izmaksas, samazina iespēju, ka pārtikas cenas strauji kritīsies šā gada otrajā pusē,” pastāstīja Kalnbērziņa.Latvijas Bankas ekonomiste norādīja – ņemot vērā, ka Latvijā gan patēriņā, gan ražošanā ļoti liela daļa ir importētās preces, tad pasaules cenu kāpums jau kādu laiku skaidri atspoguļojas iekšzemes cenās. Kāpjošās cenas Latvijā ietekmē gan ražotājus, gan patērētājus, īpaši iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, jo, izejvielu cenām pieaugot, dārgākas kļūst tieši pirmās nepieciešamības preces. Vienlaikus tas nozīmīgi samazina pieprasījumu pēc pārējām precēm un pakalpojumiem, kas liek uzņēmumiem turpināt domāt par izmaksu optimizāciju un cenu samazināšanu, lai uzturētu apgrozījumu. “Tas arī būs noteicošais faktors, kas ierobežos vispārējā cenu līmeņa pieaugumu tuvākajā nākotnē,” uzsvēra Kalnbērziņa.
