Klaiņojošo suņu un kaķu utilizācijai Jelgavas novadā šogad paredzēts tērēt trīs tūkstošus latu, un pagaidām pašvaldībai nav citas alternatīvas, kā to izdarīt lētāk. Tā gaida privāto iniciatīvu, kas varētu samazināt tēriņus.
Pēc tagadējās kārtības izsaukumu par Jelgavas novadā klaiņojoša suņa noķeršanu saņem SIA «Bauskas Veterinārais centrs». Tad no piecdesmit kilometru attālās kaimiņu pilsētas ierodas suņu ķērājs, kurš dzīvnieku aizved uz Bausku un pēc tam divas nedēļas tur izolatorā. Ja pa šo laiku neatrodas suņa saimnieks, tas tiek eitanizēts un kremēts. Pašvaldības kopējās izmaksas par vienu suni ir ap piecdesmit latu, bet par kaķi – ap trīsdesmit latu. Rīgas pašvaldība savus kritušos suņus un kaķus apglabā dzīvnieku kapsētā «Citi medību lauki», kur izmaksas, arī augot energoresursu cenām, sanāk krietni zemākas. «Ziņas», ņemot vērā šo pieredzi, rosināja dzīvnieku kapsētu izveidot arī Jelgavas apkārtnē. «Pašvaldība būtu ieinteresēta kapsētas tapšanā – tā ir nepieciešamība gan no finansiālā, gan humānā viedokļa,» Jelgavas novada pašvaldības pozīciju skaidro preses sekretāre Dace Kaņepone, taču atzīst, ka pašvaldība varētu to veidot pati, taču priekšroka šeit tiekot dota privātajai iniciatīvai. Pagājušajā nedēļā Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune apmeklēja Veterinārmedicīnas fakultāti, kur esot vienojies, ka novadā noķertos dzīvniekus varētu uzturēt fakultātes teritorijā ierīkotajā dzīvnieku patversmē, līdz tos pārved iemidzināt uz Bausku. Nekādu līgumu gan pagaidām neesot.Jelgavas novada teritorijas plānotāja Inese Baumane cer, ka pavasarī, kad pagastos turpināsies novada teritoriālā plāna publiskā apspriešana (to paredzēts beigt 2012. gadā), atradīsies kāds īpašnieks, kurš vēlēsies transformēt savu zemi un nodarboties ar tādu biznesu. Šāda uzņēmība līdz šim novadā bijusi vienīgi veterinārārstei Annai Šokelei. Taču viņas iecere Glūdas pagastā uzbūvēt mazo dzīvnieku krematoriju, ierīkot to kapsētu un pat kolumbāriju nav īstenojusies. Pret ideju iebilda Dorupes iedzīvotāji, kuri nevēlējās pretī saviem mājas logiem ikdienā skatīt šādu objektu. A.Šokele teic, ka ir uzaicināta darboties novada pašvaldības izveidotajā darba grupā, kas izstrādā noteikumus suņu, kaķu un citu dzīvnieku turēšanai. Viņa cer, ka tādējādi problēmas risinājums tomēr atradīsies. Klaiņojošo dzīvnieku utilizācijā novadam nav nekādas sadarbības ar Jelgavas pilsētas pašvaldību, kas klaiņojošo dzīvnieku utilizācijai un ārstēšanai pērn iztērēja desmit reizes lielāku summu – gandrīz 31 tūkstoti latu.
