Ne vairs 100 litru gadā par katru apsaimniekoto hektāru ikvienam zemniekam, bet gan 85,5 miljoni litru bezakcīzes dīzeļdegvielas uz visiem Latvijas lauksaimniekiem kopā – ar tādu piedāvājumu zemkopības ministrs Jānis Dūklavs šodien valdības sēdē iecerējis ministriem klāstīt optimālāko iespēju konsolidētajā valsts budžetā ieekonomēt 4,2 miljonus latu. Līdz šim variantam sadarbībā ar Finanšu ministriju nonākuši paši zemnieki, gan apņemoties nezāles ravēt arī paši savā dārziņā – dienestiem lūgs stingrāk kontrolēt, kur lauksaimnieki iztērē ar nodokli neaplikto degvielu.
Meklējot valsts budžeta konsolidācijas iespējas, līdz šim izskatīti jau trīs varianti, kā iegūt 4,2 miljonus latu ar akcīzes nodokli par degvielu, ko līdz šim zemnieki pirkuši ar nodokli neapliktu. Sākotnējais Finanšu ministrijas un pašu zemnieku piedāvājums budžeta konsolidācijas pasākumos paredzēja, ka lauksaimniekiem vairs nepienāktos bezakcīzes degviela, bet gan par litru dīzeļdegvielas būtu jāmaksā 4,7 santīmi akcīzes nodokļa, saglabājot esošo limitu – 100 litru par hektāru. Tādējādi katrs degvielas litrs zemniekiem izmaksātu ne vairs par 23,4 santīmiem lētāk (tā tas ir patlaban, ņemot vērā akcīzes nodokļa likmi), bet gan par 18,7 santīmiem lētāk. Tomēr šo ieceri kritizē degvielas tirgotāji. Nozares asociācijas šefs Ojārs Karčevskis atgādina, ka jaunā sistēma, ka degvielu bez nodokļa uzreiz var iepildīt uzpildes stacijā, tika sākta tikai pērnā gada vidū. Lai ieviestu minētās izmaiņas ar 4,7 santīmu nodokļa likmi, būtu jāveic izmaiņas programmatūrā, kas radītu liekus sarežģījumus. Degvielas ražotāju asociācijai tīkamāks šķita otrs variants, ka zemniekiem varētu nodrošināt ne vairs 100, bet gan 80 litru bezakcīzes dīzeļdegvielas uz hektāru gadā. Tādējādi valsts no nesamaksātā nodokļa zaudētu ne vairs 24 miljonus latu, bet gan tikai 20 miljonus, tā atrodot konsolidācijai nepieciešamo summu. Tomēr šo ziņu zemnieki uztvēruši negatīvi, jo daļai lauksaimnieku ar 80 litriem uz gadu esot par maz.Pagājušās nedēļas beigās «Zemnieku saeima» ar Finanšu ministriju panākusi kompromisu, nosakot visiem zemniekiem kopēju bezakcīzes degvielas limitu – 85,5 miljonus litru gadā. Ar tādu apjomu valsts budžets gadā neieņemta akcīzes nodokļa veidā zaudē apmēram 20 miljonu latu. Nosakot šādu kopējā apjoma limitu, ietaupījums būs 4,2 miljoni latu gadā. Zemkopības ministrs J.Dūklavs vakar skaidroja, ja zemniekiem vajadzēs vairāk degvielas, būs jāsamazina proporcionāli uz vienu hektāru izsniedzamais litru skaits. Tas iespējams, jo lauksaimniekam pieejamais degvielas apjoms tiek noteikts divas reizes gadā. Ja pirmajos sešos mēnešos tiks iztērēts vairāk par pusi, nākamajam pusgadam paliks proporcionāli mazāk. Jaunākie Zemkopības ministrijas dati liecina, ka no katriem 100 litriem bezakcīzes degvielas, ko no pērnā gada vidus līdz šā gada 1. jūlijam zemnieki var saņemt katra hektāra apsaimniekošanai, patlaban realizēti 59 litri. Tas gan nenozīmē, ka tik daudz iztērēts, jo šie dati atspoguļo pārdotās bezakcīzes degvielas apjomu, nevis saimniekošanā izmantoto. Ņemot vērā, ka lielākais degvielas patēriņš ir vasaras otrajā pusē ražas novākšanas laikā, biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš lēš, ka visus 100 litrus zemniekiem nemaz 12 mēnešu darbam nevajadzētu.Sistēma, ka degvielu uzreiz pērk bez nodokļa, nevis samaksāto pēc tam saņem no Valsts ieņēmumu dienesta, strādā tikai nepilnu gadu, un J.Lazdiņš no «Zemnieku saeimas» vērtē, ka uzlabojumi tajā ir nepieciešami. Viņaprāt, jāaizliedz šo degvielu zemniekiem pildīt vieglajās automašīnās. Ministrijai arī jānosaka stingras prasības, lai zemnieki par saņemto bezakcīzes degvielas litru no katra hektāra pretī dotu noteiktu saražotās lauksaimniecības produkcijas daudzumu, kas turklāt realizēts legālajā tirgū, maksājot nodokļus. «Ja tikai appļauj pļavas, tad nesaņem,» J.Lazdiņš stāsta, ka, kopš bezakcīzes degvielas saņēmējiem jāuzrāda noteikts liellopu vienību skaits, Latvijā parādījušies arī tā dēvētie klejojošie ganāmpulki, kas līdz pieteikšanās degvielas apjomam it kā pieder vienam zemniekam, bet pēc limita saņemšanas – citam.Eksperti kritizē citās valstīs, tostarp Igaunijā, ieviesto praksi iekrāsot bezakcīzes degvielu, tā ļaujot kontrolēt, vai degviela netiek tirgota un izmantota ar lauksaimniecību nesaistītiem mērķiem. O.Karčevskis saka – par krāsošanu būs jāmaksā patērētājiem, bet Latvijā šo sistēmu ieviest nav nepieciešams. Tāda der valstīs, kur degvielas apjoms nav limitēts un katrs zemnieks var pirkt, cik grib.
