«Likums nav sakārtots! Kā var būt, ka deputāts balso par savu algu? Viņam jābūt neatkarīgam, lai varētu lemt kaut cik objektīvi,» saistībā ar neseno medību lietu daudzkārt dzirdētajam pieņēmumam, ka vairākiem Jelgavas novada Domes deputātiem «sasietas rokas», jo viņi ir arī pašvaldības darbinieki, piekrīt deputāts Juris Lavenieks. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Kristīne Jaunzeme gan norāda, ka tautas kalpu atrašanās vienlaikus lēmumu pieņēmēju un izpildītāju pusē ir ieguvums, tomēr viņi nedrīkst aizmirst par atbildību ne tikai sava darba devēja, bet arī vēlētāju priekšā.
No 17 Jelgavas novada Domē ievēlētajiem deputātiem, neskaitot priekšsēdētāju Ziedoni Cauni un viņa vietniekus Aiju Tračumu un Edgaru Turku, pašvaldībā strādā četri. Ginta Avotiņa vada Izglītības pārvaldi, Sandra Viniarska – Plānošanas nodaļu, Ilze Vītola ir novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece, bet Līga Lonerte ieņem Finanšu nodaļas vadītājas vietnieces vietu. Vēl divi deputāti vada pašvaldības izglītības iestādes. Aivars Naglis – Staļģenes vidusskolu, bet Anita Klupša ir Kalnciema pagasta vidusskolas direktore, kas tāpat prasa ievērot zināmu lojalitāti pret pašvaldības lēmumiem un tās īstenoto politiku. Jānāk ar iniciatīvu mainīt likumuTāpēc izskanējušas bažas, ka šie tautas kalpi nespēj līdz galam objektīvi izvērtēt un paust savu nostāju jautājumos, kas skar pašvaldības vadību. Tā tas, iespējams, noticis saistībā ar Z.Caunes klātbūtni nelegālās medībās, kā arī vairākos citos strīdīgos gadījumos. Kad 28. februārī «Ziņas» deputātiem jautāja, kā viņi vērtē Domes priekšsēdētāja rīcību, G.Avotiņas un A.Klupšas viedokli uzzināt neizdevās, jo viņas neatbildēja uz tālruņa zvanu, I.Vītola no komentāriem atteicās, bet S.Viniarska un L.Lonerte tāpat kā lielākā daļa pārējo deputātu piesardzīgi pauda, ka vispirms jāsagaida, ko teiks ekspertīze. «Šādi gadījumi arī atklāj, ka ar likumdošanu, kas atļauj deputātiem ieņemt amatus pašvaldībā, kaut kas nav riktīgi. Pat cilvēki no malas pateiks, ka nav loģiski. Taču, kas izrādīs iniciatīvu, lai likumu mainītu?» retoriski jautā J.Lavenieks, kurš pats vada zemnieku saimniecību.Deputātu darbs pašvaldībā ir atbalstāms«Saistībā ar pēdējā laika notikumiem, manuprāt, nav atšķirības, kur es strādāju. Nedomāju, ka tas mani ietekmē, ka ieņemu amatu pašvaldībā un es tāpēc būtu citā statusā nekā deputāti no malas,» spriež S.Viniarska. Viņa min arī vairākus ieguvumus no darba pašvaldībā, kas ļauj labāk pildīt deputātes pienākumus. Piemēram, gūtā pieredze Plānošanas nodaļas vadītājas amatā ļaujot komisijās kompetentāk debatēt par specifiskiem jautājumiem, par kuriem ar pašvaldību nesaistītiem deputātiem esot maza saprašana.Tam piekrīt arī VARAM Pašvaldību pārraudzības departamenta direktore K.Jaunzeme. «Tā ir vairāk atbalstāma prakse, ka deputāti, kuri, protams, nespēj iztikt tikai no atalgojuma par sēžu un komisiju apmeklējumu, strādā arī pašvaldības institūcijās. Viņi tai ir vairāk nodevušies, un viņiem uz daudziem jautājumiem ir skats no iekšienes. Tomēr mēdz būt arī slikti piemēri, kad deputāti darbu pašvaldībā izmanto savā labā, piemēram, pienācīgi neveicot darba laika uzskaiti,» viņa teic. Pat tad, ja kāds no deputātiem nostātos vadībai opozīcijā, priekšnieku atriebšanās neesot iespējama. «Juridiski priekšsēdētājs nemaz nevar atbrīvot šādu deputātu no darba, jo viņš strādā izpilddirektora vai nodaļas vadītāja pakļautībā. Pašvaldības politiku nosaka deputātu vairākums, tāpēc te vairāk ir stāsts par to, kā viņi ar savu rīcību izskatās iedzīvotāju priekšā,» teic K.Jaunzeme.
