Nākamajā, pirmajā vasaras rītā Linda pamodās pussešos. Tā kā mājā visi vēl gulēja, viņa klusi nokāpa lejā virtuvē, ielēja glāzē sulu.
(Turpinājums. Sākums 10., 17., 24., 31. jūlija, 7., 14., 22. augusta, 1., 6., 11.,18. un 25. septembra «Lācēna stūrī».)
Nākamajā, pirmajā vasaras rītā Linda pamodās pussešos. Tā kā mājā visi vēl gulēja, viņa klusi nokāpa lejā virtuvē, ielēja glāzē sulu, paņēma dažus augļus un devās atpakaļ uz istabu.
Atvērusi skapi, viņa ieraudzīja tajā valdošo sajukumu: – Tā… Te vajadzētu ieviest kārtību. Izvākusi visu mantību ārā no gultas, viņa no drēbju kaudzes izvēlējās īsus, vasarīgus svārciņus un T-kreklu, kurus tūlīt uzvilka.Tad ķērās pie darba. Pēc pusstundas Linda bija pabeigusi. Viņa aizvēra skapja durvis, paņēma sulas glāzi, augļus un apsēdās gultā. Viņa iedomājās, ka varētu piezvanīt Alisei, taču tad atjēdzās, ka nav pat septiņi. Kad Linda bija pabrokastojusi, viņa saklāja gultu un paņēma grāmatu, kuru nebija lasījusi gandrīz mēnesi. Taču drīz vien viņa grāmatu aizvēra un nolika sev blakus gultā. Lasīt vienkārši negribējās.
Tad viņa iedomājās, ka varētu iziet ārā. Un pie reizes izvest pastaigā kaimiņienes suni. Annas tante droši vien jau būs pamodusies, jo viņa parasti cēlās sešos. Annas tante bija paveca kundzīte, kas dzīvoja pretējā mājā. Ar viņas suni Džeku Linda draudzējās jau kopš brīža, kad viņš ieradās kaimiņu mājā. Toreiz viņš vēl bija mazs kucēns. Linda un Džeks kopā rotaļājās, viņa arī iemācīja sunim dažādus trikus. Kad Džeks paaugās, viņa gāja ar suni pastaigās. Vēlāk tā kļuva parasta lieta – kad vien Linda varēja, viņa devās uz kaimiņu māju. Annas tante arī pati labprāt veda suni pastaigā, taču, tā kā Linda ar suni bija ļoti saradusi, viņa ar lielāko prieku uzticēja Džeku Lindai. Džeks Lindu mīlēja tikpat stipri, cik savu saimnieci. Linda nokāpa pa kāpnēm, cik vien klusi varēja. Atvērusi durvis, meitene tikpat klusi izgāja ārā. Saule mīļi spīdēja un sildīja Lindu. Viņa lēni devās pāri ielai uz kaimiņu māju. Pieklauvējusi pie durvīm, Linda dzirdēja, kā Džeks rikšo šurp. Viņš zināja, ka aiz durvīm ir Linda, tāpēc priecīgi ierējās. Pēc laiciņa durvis atvēra Annas tante.
Tā kā vecā sieviete bija vienā naktskreklā, Linda nedroši iejautājās: – Atvainojiet, es laikam jūs uzmodināju. Es tikai gribēju izvest Džeku.
– Neuztraucies, Linda. Esmu augšā jau gandrīz stundu, tikai negribēju līst ārā no gultas, – Annas tante pasmaidīja. – Starp citu, Džeks ir ļoti noilgojies pēc tevis. Gandrīz nedēļu neesat tikušies.
Pa to laiku Džeks nezin kur bija pazudis, taču pēc brīža jau atkal parādījās. Šoreiz ar kaklasiksnu zobos. Linda apsēdās uz mājas sliekšņa, apķēra suni un kārtīgi sabužināja.
– Sveiks, Džekuci! Nu, iesim staigāt? – aicināja Linda, izņemot siksnu no Džeka zobiem. Džeks ielika ķepas Lindai klēpī un apstiprinoši ierējās. Linda paskatījās uz suni, tad uz siksnu un teica: – Tas taču mums nebūs vajadzīgs! Bet paldies, ka atnesi!
Suns bija priecīgs par to, ka Linda bija ar viņu apmierināta, tāpēc metās kārtīgi nolaizīt viņas seju. Annas tante tikai noskatījās uz draugiem. Linda piecēlās, atdeva siksnu Annas tantei un paskrēja uz ielas pusi, aicinādama Džeku sev līdzi.
Tā kā ārā bija vienkārši brīnišķīgs laiks, Linda un Džeks izpriecājās kārtīgi. Mājās viņi atgriezās aptuveni pēc stundas. Suns nokrita pie saimnieces kājām gluži aizelsies un izkārtu mēli. Annas tantes uzaicinājumam ienākt nedaudz atpūsties Linda piekrita ar lielāko prieku. Atkritusi mīkstajā viesistabas krēslā, viņa aizvēra acis. Tā tik bija pastaiga! Drīz vien istabā ienāca Annas tante ar saldējumu. Linda ķērās pie ēšanas. Saldējums likās tik atspirdzinošs un auksts pēc lielās pastaigas. Pastāstījusi Annas tantei šo to par skolu un vecākiem, viņa pateicās par saldējumu un atvadījās. Prom ejot, Linda vēl uzaicināja Annas tanti kādreiz paciemoties pie sevis.
Tikai tagad Linda pamanīja, ka ielas jau ir pilnas ar cilvēkiem un automobiļiem. Viņa pārgāja pāri ielai un iegāja savā mājā. Vecāki jau bija piecēlušies un paēduši. Mamma saimniekoja viesistabā, tētis bija ar kaut ko aizņemts garāžā. Spriežot pēc klusuma mājā, Aivis vēl gulēja. Linda nolēma piezvanīt Alisei. Pavisam drīz kāds pacēla klausuli. Tā bija Alise.
(Turpmāk vēl.)
