Kad pirms trim gadiem, pārbaudot lasītāju sniegto informāciju, «Ziņas» konstatēja, ka vairākos kapos mirušie tiek guldīti pārlieku sekli izraktās bedrēs, pašvaldība bija spiesta atzīt, ka 90. gadu vidū izstrādātie kapsētu apsaimniekošanas noteikumi ir novecojuši un pārāk maigi, un solīja to vietā sagatavot pilnīgi jaunus. Beidzot tas izdarīts, un turpmāk detalizēti un stingri kapsētu uzturēšanas noteikumi regulēs kārtību visās 16 Jelgavas kapsētās. Kapa bedri gan būs ļauts rakt daudz seklāku, nekā bija noteikts iepriekšējā normatīvā.
Kā Tautsaimniecības komitejas sēdē Jelgavas Domes deputātiem sacīja normatīva izstrādātājas pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns, jaunie noteikumi tapuši, izpētot apbedīšanas un kapu apsaimniekošanas kārtību 20 citās pašvaldībās. Kapus var apmeklēt visu diennakti Lai gan valsts kopš neatkarības atgūšanas tā arī nav spējusi sakārtot specifiskās nozares likumdošanu, Jelgavas saistošie noteikumi pēc būtības būšot ciešā saskaņā ar patlaban Latvijas Pašvaldību savienības tapināto likumprojektu par vienu kārtību valsts kapsētās. «Gaidījām, kad tiks pieņemts likums, tad noteikumos varētu nelikt likumā minēto,» gauso dokumenta izstrādes gaitu skaidroja Jelgavas vicemērs Vilis Ļevčenoks. Taču pašlaik likumprojekts vien nodots izskatīšanai pašvaldībās, un, tā kā tik drīz līdz Saeimai netikšot, Jelgavas Domei beidzot jāpieņem pašvaldības noteikumi. Normatīvais akts paredz, ka apmeklētājiem kapsētas ir pieejamas bez ierobežojumiem. Noteikumu vecajā redakcijā bija teikts, ka ziemā aizgājušos var apmeklēt līdz pulksten 19, bet vasarā – līdz 22. Pie iekšējās kārtības noteikumiem arī minēta virkne aizliegumu, piemēram, patvaļīgi cirst kokus, rakt smiltis, ievest kapos dzīvniekus un iebraukt ar transporta līdzekļiem. Raks tikai «Pilsētsaimniecība» Turpmāk atšķirīgi būs ierādāmo kapavietu izmēri atvērtās un daļēji slēgtās kapsētās. Piemēram, daļēji slēgto kapsētu brīvajās vietās trīsvietīgai kapavietai atvēlēs 11,25 kvadrātmetrus, bet jaunajos sektoros būs jāsaspiežas ciešāk, jo trīsvietīgas kapavietas laukums būs par pusotru kvadrātmetru mazāks. Tāpat kā līdz šim arī jaunie noteikumi paredz, ka kapu rakšanas pakalpojumus nodrošina apsaimniekotājs jeb «Pilsētsaimniecība». Citās pilsētās, piemēram, Rīgā, šo funkciju ļauts pildīt privātajam sektoram. SIA «Velis-A» šefs Aldis Knāviņš gan slavē pašvaldības monopolu šajā nozarē, jo tādējādi izdodas nodrošināt kārtību. Viņš vērtē, ka pēdējo pāris gadu laikā «Pilsētsaimniecības» jaunā Kapsētu apsaimniekošanas daļas vadītāja Solvita Vaivode sakārtojusi kapsētas, izveidojusi atbildīgu strādnieku komandu, kas apgādāta ar atbilstošiem instrumentiem. «Peļņas tur nekādas, jo cenas mazākas nekā Rīgā, taču atbildība kapu racējiem liela,» saka A.Knāviņš. Pilsētas galvenajam apbedīšanas pakalpojumu sniedzējam patīk arī noteikumos minētā kārtība, ka kapa bedre jāizrok tik dziļa, lai no zārka vāka līdz augsnes virskārtai būtu vismaz 90 centimetru. Iepriekšējie noteikumi lika no šķirsta vāka līdz augsnei paredzēt vismaz 1,5 metru grunts slāni. A.Knāviņš skaidro, ka Latvijā zeme nesasalst dziļāk par 80 centimetriem, tādēļ šajā gadījumā nelaiķi netraucēs nedz sals, nedz vasaras karstums. Jelgavas īpatnība ir augstie gruntsūdeņi, tāpēc mūsu pilsētā kapus ļauj rakt seklākus. «Ja varēs rakt tikai 1,5 metrus dziļu bedri, nevis divus, tad rads vairs negulēs ūdenī, turklāt netiks pieķēzīti gruntsūdeņi,» skaidro A.Knāviņš. Vainagi jānovāc trīs mēnešu laikā Deputātos diskusiju komitejas sēdē raisīja noteikumos minētais, ka trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas brīža kapavieta jāsakopj. «Ko darīt, ja novembrī apglabā un pēc tam ir sniegs?» jautāja deputāts Anatolijs Ļitvinovs, interesējoties, vai piederīgie tiks pie soda, ja ziemas vidū no kapa nebūs novākuši vainagus. Komitejas vadītājs V.Ļevčenoks gan mierināja, ka «neviens jau neskries virsū, ja būs apsnigusi kopiņa». Līdz simt latu naudas sods draud tikai par divu noteikumu punktu neievērošanu. Tajos uzskaitīts, ko aizliegts darīt kapsētās.
