Mēs dažkārt nenovērtējam savus bērnus un viņos neieklausāmies. Vai sekojam tam, kā viņus ietekmē mūsu vārdi?
Mēs dažkārt nenovērtējam savus bērnus un viņos neieklausāmies. Vai sekojam tam, kā viņus ietekmē mūsu vārdi? Vai tie neapvaino, neuztrauc?
Situācija. Ģimenē ar nelielu vecuma starpību aug divas māsiņas. Meitenes ir ļoti dažādas, katrai labāk padodas kaut kas cits. Brīžiem liekas, ka vecākā māsa nevis dzīvo, bet sacenšas. Viņa vienmēr grib būt pirmā.
Situācija. Tēvs bieži kritizē dēlu. Kad zēns aizmirst sakārtot rotaļlietas, tēvs norāda:
– Tu esi tikpat nekārtīgs kā tava māte!
Starp vīru un sievu nav saskaņas, un vīrs puiku kritizē par it kā no mātes mantotajām īpašībām. Bērns ar katru dienu kļūst noslēgtāks.
Situācija. Meitenīte ar lepnumu rāda mammai savu zīmējumu:
– Māmiņ, paskaties kādu princesi es uzzīmēju!
– Tā ir princese? – mamma brīnās. – Nemaz nav līdzīga. Drīzāk viņa atgādina sniegavīru.
– Sniegavīram būtu burkāna deguns un rokā slota, – atbild aizvainotā meitene. Ar asarām acīs viņa paņem zīmējumu un aiziet uz savu istabu. Bērnam ir kauns un zīmēt vairs negribas, kaut arī princesei blakus bija jābūt princim.
Kritizējot meitas darbiņu, māte apšauba sava bērna spējas. Viņas nelabvēlīgais vērtējums diezin vai rosinās bērnu pievērsties zīmēšanai.
Bērniem patīk pievērst sev uzmanību. Viņi grib, lai viņus paslavē, ievēro un novērtē. Ja pieaugušais liek bērnam saprast, ka viņš nav apdāvināts, daudz ko neprot – dzied nepareizi, slikti zīmē –, viņam var sāk veidoties mazvērtības izjūta. Bez vecāku atbalsta bērnam ir grūti saņemties un pārvarēt grūtības, lai pilnveidotu savas spējas. Bērns drīzāk atteiksies no turpmākajām pūlēm vai reaģēs agresīvi, piemēram, saplēsīs zīmējumu, salauzīs zīmuļus.
Var būt, ka jūsu bērnam nav izcilu spēju vai ir kādas citas vainas, kuras jūs satrauc. Tomēr atcerieties, ka viņš vienmēr var kļūt labāks nekā pašlaik. Katru rakstura īpašību ir iespējams pilnveidot un spējas attīstīt.
Vērtējot bērna darbu, centieties pateikt kaut ko mīļu.
Vairāk slavējiet bērnu par pūlēm nekā par sasniegto rezultātu.
Prasības samērojiet ar bērna reālajām spējām.
Izsakot bērnam kādu piezīmi, nesalīdziniet viņu ar kādu citu. Bērns savu enerģiju var sākt veltīt tam, lai sameklētu pēc iespējas necilākus draugus – fonu, uz kura izcelties.
Uzsveriet katra bērna individualitāti. Pat tad, ja jums ir divi bērni līdzīgā vecumā, dāviniet viņiem dažādas lietas.
Ierādiet bērnam, ka viņš ir ieguvējs, ja atzīst otra panākumus (nevis pārākumu), jo tā viņš iemanto labvēlību, kas ir priekšnoteikums drošām attiecībām.
Ja gribat bērnu noskaņot cītīgākam darbam, nekauniniet viņu un nebaidiet.
Jebkurā vecumā var mēģināt labot audzināšanā pieļautās kļūdas. Bērnam ir vajadzīgs laiks, lai saprastu, ka jūsu vēlēšanās palīdzēt un atbalstīt viņu ir neviltota.
