Jautājumu – kas ir laba skola? – uzdod gan skolēni, gan vecāki, un sabiedrībā tas kļūst aizvien aktuālāks.
Māra Pūre, Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes speciāliste, Ziemeļvalstu un Baltijas projekta «Skolu attīstība» konsultante
Jautājumu – kas ir laba skola? – uzdod gan skolēni, gan vecāki, un sabiedrībā tas kļūst aizvien aktuālāks. Neatkarīgi no rocības, ko ģimene var veltīt izglītībai, vecāki
meklēs, vismaz zemapziņā, savam bērnam iespēju iegūt izglītību labā skolā.
Atbildes uz jautājumu «kas ir laba skola?» būs dažādas, nianses atkarīgas no izglītības pasūtītāju – skolēnu, vecāku, pagasta pašvaldības – vajadzībām. Vecāki par labu mācību iestādi parasti uzskata to, kur ir kvalificēti skolotāji, kur māca angļu valodu, var apgūt datorprasmi. Var būt arī kāda cita prioritāte. Taču jāņem vērā, ka mūsdienās ar iegūtajām zināšanām vien ir par maz, skolēns ir jāiemāca zināšanas izmantot dzīvē, nestandarta situācijās, skolā ir jāizaudzina radošs cilvēks ar visām cilvēciskajām īpašībām.
Kādi ir priekšnoteikumi, lai šo mērķi īstenotu? Ir kopīgas iezīmes, kas raksturo labu skolu.
Vienota izpratne par skolas attīstību
Vispirms labā skolā katrs, kas tajā mācās un strādā, jūt līdzatbildību par visu, kas notiek izglītības kvalitātes virzienā. Tā nav viegla gaita. Visiem, kas ieinteresēti skolas attīstībā, jābūt vienotai izpratnei par to, kas būtu jāsasniedz tuvākā vai tālākā nākotnē, kādi mērķi īstenojami tūlīt. Reizēm šīs vienotības nav: gadās, ka izglītības stratēģiju nosaka tikai skola atkarībā no tās iespējām vai otrādi – sabiedrība emociju uzplūdos diktē savas prasības izglītības iestādei. Lai tā nenotiktu, mērķu un darbības plānošana būtu veicama visiem kopīgi, sanākot skolā, izvērtējot, kas traucē attīstību, ko darīt turpmāk. To var izdarīt vienkāršā sarunā, bet var izmantot arī mūsdienīgas tehnoloģijas viedokļu izzināšanai un sistematizēšanai.
Diskusijā par to, kas skolā ir labs vai jāmaina, piedalās visi: skolēni, skolotāji, vecāki, citi sabiedrības pārstāvji. Visvairāk tiek gaidīts no skolēna: tieši viņa uzdevums ir radīt nākotnes skolas attīstības vīziju. Labā skolā audzēkņi nebaidās domāt, runāt, daudz ko izlemt un izdarīt paši.
Trīsstūris: struktūra – procesi – kultūra
Marta sākumā Ziemeļvalstu un Baltijas projekta «Skolu attīstība» Zemgales un Vidzemes reģionālā semināra dalībnieki, kopīgi strādājot, atrada vairākus desmitus labu lietu mūsu skolās. Lūk, dažas no tām: pozitīva skolotāja un skolēna saskarsme, skolas tradīciju kopšana, dažāda izglītošanās (mūža izglītība), sadarbība ar absolventiem, iesaistīšanās skolas attīstības projektos, labvēlīga vide, «elastīgi» skolotāji, zinoša skolvadība, demokrātiska plānošana, novada kultūrvide un vēl citas, pēc pedagogu domām, tikpat nozīmīgas. Pamatojoties uz labo, kas jau ir skolās, kļūstam spēcīgāki un varam pārvarēt arī neveiksmes.
Jebkuras skolas darbība ir saistīta trīsstūrī: struktūra – procesi – kultūra. Kultūru veido skolas tradīcijas, vēsture, mācību programma, nolikumi, apkārtējās sabiedrības ietekme un daudz kas cits. Ja vēlamies mainīt struktūru – skolotājus, skolēnus, skolas vadību –, neko nemainot kultūrā, arī skolas procesos viss paliks pa vecam. Mācību, audzināšanas, saskarsmes procesi ir nozīmīga šī «trīsstūra» šķautne.
Svarīgs arī vecāku viedoklis
Atšķirībā no kādreizējiem priekšstatiem, ka mācās vienīgi skolēni, mūsdienu skolā mācās visi: skolēni, skolotāji, vecāki, skolas vadība.
Skola ir kā laba kuģa komanda, kuras kapteinis – direktors – zina, kādā virzienā «kuģis» dosies, taču arī komandai tas jāzina. Jāzina, kas skolā ienāk jauns, kā uz to reaģēs sabiedrība, vecāki. Ar viņiem jāatrod kopīga valoda. Vēl joprojām vecāki nereti domā tā: skolā gāju, par skolas procesiem man ir pilnīgs priekšstats, esmu kompetents visos ar izglītību saistītos jautājumos. Ja tā, tad kopīgus mērķus būs grūti izvirzīt. Jāņem vērā, ka arī skolēniem ir savs skolas tēls, ko lielā mērā ietekmē vecāku un sabiedrības viedoklis.
Es varu un gribu izdarīt!
Labā skolā mainās vadības stils no autoritatīva uz demokrātisku. Nereti gan ir grūti novilkt robežu starp vienu un otru. Ir situācijas, kad nepieciešami autoritatīva vadības stila elementi, tomēr laba skola iet demokrātijas attīstības ceļu. Tikai ņemot vērā kolektīva domas, veidojas komanda, kur katrs zina, kas un kā jādara. Šādā situācijā ir deleģēta arī atbildība, ko neuzņemas vien direktors, bet arī pārējie vienotās komandas locekļi. Demokrātisks vadības stils palīdz veidoties katra kolektīva locekļa pārliecībai – es to varu un gribu izdarīt!
Labas skolas skolotāji apgūst prasmi vērtēt paši sevi. Ne mazāk svarīgs ir arī ārpusskolas sabiedrības vērtējums.
Šā raksta mērķis ir veidot sabiedrības izpratni par labu skolu savā pagastā vai pilsētā, tomēr manis teiktais nav jāuzskata par lineālu, ar kuru mērīt rajona skolas. Katrai no tām ir sava attīstības pakāpe, katrai no tām sabiedrība izvirza atšķirīgus uzdevumus. Ne viss ir sasniedzams uzreiz, taču labas mācību iestādes iezīmes ir katrai rajona skolai.
