Kristāla lustras, biljarda galds, divi plazmas televizori, dārgas mēbeles, tepiķi un dažādas citas mantas, kuru kopējā vērtība pārsniedz vairākus desmitus tūkstošus latu, sadegušas ugunsgrēkā Cenu pagasta Vecozolos 2008. gada 30. novembrī – uz to pastāv šo māju īpašniece Iveta Daugule, kas no apdrošināšanas kompānijas «If P&C Insurance AS» pieprasīja zaudējumu atlīdzību. Neilgi pirms nodegšanas I.Daugule Vecozolus bija vairākkārt pārapdrošinājusi, polises vērtībai sasniedzot gandrīz 700 tūkstošus latu. Jelgavas tiesa pirmdien pasludinās spriedumu, vai, kā secinājuši izmeklētāji, noticis krāpšanas mēģinājums.
Pagaidām nav noskaidrots, kāpēc 2008. gada 30. novembrī Cenu pagasta Vecozolos pēkšņi aizdegās I.Daugulei piederošā dzīvojamā māja, saimniecības ēka, pirts un šķūnis. Sākotnēji tika pieļauts, ka notikusi ļaunprātīga svešas mantas dedzināšana. Taču drīz izmeklētāji secināja, ka neatkarīgi no tā, kas Vecozolus aizdedzinājis, visticamāk, mēģināts apkrāpt apdrošinātājus.«Likums par apdrošināšanas līgumu noteic, ka klientam izmaksājamā zaudējuma atlīdzība nevar būt lielāka par zaudējumu,» cietušo pozīciju skaidro «If P&C Insurance AS» Latvijas filiāles galvenā juriste Maija Opmane-Vēbere. Viņa tiesā uzsvēra, ka salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem gadiem apdrošinātāji klientiem vairāk uzticas. Slēdzot līgumus, apdrošināmā manta bieži vien netiekot pārbaudīta un pat mazu dzīvoklīti, izmantojot šo paļāvību, internetā varot apdrošināt par ievērojamu summu. Juriste piebilst, ka pēdējā laikā krāpniecības gadījumu skaits apdrošināšanā ir palielinājies. Saistībā ar ugunsgrēku Vecozolos apdrošinātājiem aizdomīgs licies fakts, ka kliente I.Daugule ne ar dokumentiem, ne fotogrāfijām nevarēja pierādīt, ka dārgās mantas viņas mājās tiešām atradušās. Liecinieki, kas šo mantību teicās redzējuši, parādījušies tikai tad, kad lieta nonāca tiesā. Tiesu debatēs I.Daugules advokāts Aleksandrs Ogurcovs aizstāvības runu sāka ar atziņu, ka pat gadījumā, ja viņa kliente tiktu atzīta par vainīgu, apsūdzība nebūtu kvalificējama pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas, kas nosaka sodu par krāpšanu lielā apmērā un pēc kura personu var sodīt ar brīvības atņemšanu no pieciem līdz 13 gadiem. Viņaprāt, šādā gadījumā būtu piemērojams Krimināllikuma 178. pants, kurā noteikts sods tieši par apdrošinātāju krāpšanu. Tad soda mērs ir mazāks. Advokāts diezgan agresīvi uzbruka «If P&C Insurance AS», sakot, ka tieši apdrošinātāji šajā lietā nav godīgi, jo nemaksājot cietušajai tai pienākušos zaudējumu atlīdzību. Viņš arī skeptiski vērtēja apdrošinātāju nolīgto ekspertu secinājumus par to, ka pelnos un krāsmatās nevarēja atrast I.Daugules uzskaitīto vērtīgo mantu atliekas. Pieredzējušais advokāts esot piedalījies sešdesmitajos gados notikušā Filharmonijas ugunsgrēka lietā un zinot, kas tādās nelaimēs var palikt nesadedzis. Kad, tiesu debates noslēdzot, prokurors Viktors Kmets pieprasīja brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un mantas konfiskāciju, tiesājamā I.Daugule izmantoja savas tiesības uz pēdējo vārdu. Viņa drebošā balsī teica: «Esmu godīgi nopelnījusi visu, kas man piederēja.» Savu vainu krāpšanā viņa noliedza.Jau ziņots, ka Jelgavas tiesa pagājušonedēļ skatīja citu lietu, kurā I.Daugule vērsās pret savu ģimenes ārsti un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, kas aizdomās par pabalstu izkrāpšanu bija apturējusi slimības lapu. Dāsnu pabalstu I.Daugule gribēja saņemt, lai gan par viņu nebija maksāts sociālais nodoklis.
