Bieži vien zem dusmām slēpjas citas emocijas. Cilvēkam dusmoties ir vieglāk nekā, piemēram, skumt. Rezultātā cilvēks dusmojas, nevis skumst un novērš skumju cēloni. Dusmu izpausmes mēdz iedalīt četros līmeņos.
– Pirmajā un zemākajā līmenī cilvēks dusmas izlādē, sitot dzīvajam. Sit dzīvesbiedram, sapurina bērnu, iesper ar kāju kaķim vai citam mājdzīvniekam. – Nākamais līmenis ir sišana nedzīvajam, jo cilvēks saprot, ka dzīvajam sist nevar. Sievietes plēš traukus, vīrietis ar dūri iesit pa durvju stenderi. – Trešais dusmu līmenis izpaužas kā kliegšana. Cilvēki viens ar otru runā kliedzot, jo patiesībā jūtas bezspēcīgi un nezina, kā rīkoties. – Ceturtajā, augstākajā, līmenī cilvēki sarunājas. Dusmas ir normāla emociju izpausme. Taču problēma ir tā, ka cilvēki neprot dusmoties un tikt galā ar šīm emocijām. Pieaugušie izrāda savas dusmas tā, kā tās redzējuši izpaužamies savā ģimenē bērnībā. Bieži vien vecāki saviem mazajiem bērniem saka, lai beidz dusmoties. Dusmas tiek noslāpētas, taču tās krājas un krājas, līdz sākas to agresīva izpausme. Agresīvs cilvēks ir orientēts uz destruktīvu rīcību un šādi parasti uzvedas, lai pašapliecinātos, sasniegtu mērķi. Vai nervu saspringuma dēļ. Gan maziem bērniem, gan pieaugušajiem jāmācās dusmoties, pretējā gadījumā dusmas var izpausties kā slimības. Maziem bērniem var uzšūt dusmu spilvenu, kurā izraudāties un izkliegties, var iemācīt dusmas izlādēt fiziski tā, lai neciestu apkārtējie, piemēram, ar nūju sitot pa zemi. Arī pieaugušie dusmas var izlādēt fiziski, kaut vai skaldot malku. Ja dusmas ir liela problēma, jāmeklē speciālista palīdzība. Ja cilvēks aizsvilstas par katru nieku, psihologs iemācīs veidus, kā ar šādām dusmām tikt galā. Dusmas var būt arī ar pozitīvu enerģijas lādiņu. Tas notiek gadījumos, kad cilvēks sadusmojas un nolemj rīkoties, lai ar pozitīvu darbību sasniegtu mērķi.
