Pirms pāris mēnešiem izraisītais skandāls, kas izcēlās sakarā ar telekomunikāciju pakalpojumu tarifu paaugstināšanu, tagad uzņēmis jaunus apgriezienus.
Pirms pāris mēnešiem izraisītais skandāls, kas izcēlās sakarā ar telekomunikāciju pakalpojumu tarifu paaugstināšanu, tagad uzņēmis jaunus apgriezienus. Pēc Lieldienām parādījās ziņa, ka «Lattelekom» parlamentārā izmeklēšanas komisija ierosinājusi Saeimā izskatīt jautājumu par Telekomunikāciju tarifu padomes (TTP) atcelšanu. Visumā tas bija diezgan pārsteidzošs solis, jo lielākā sabiedrības daļa jau it kā bija samierinājusies ar šādu valsts attīstības politikas gaitu (izņemot, protams, kreisi noskaņoto pusi, kas nepalaiž garām lieku izdevību paraudāt uz citu piketētāju pleca arī par citām dzīves grūtībām, sajaucot ekonomiskās, sociālās un politiskās problēmas vienā katlā).
Padome – cita, problēmas – tās pašas
Saeimas «Lattelekom» parlamentārā izmeklēšanas komisija veikusi diezgan drošsirdīgu soli, vismaz rīkošanās ziņā, taču pavisam cits jautājums ir, vai šīs aktivitātes dos reālus augļus. TTP, protams, var nomainīt, tikai nav zināms, vai ar to tiks risināta problēmas būtība. Kā izteikušies «Lattelekom» un parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvji, jaunā TTP, ja tāda vispār būs, jāizveido tāda, kas neveicinās interešu konfliktus. Bet par kādiem interešu konfliktiem ir runa? Vai tad primārās, kas šajā jautājumā dominē un ir jāatrisina, nav klientu intereses? Laikam gan ne, jo šajā dialogā atklāti un uzskatāmi parādās augstāko varas ešelonu uzskati un mērķi.
Kamēr vieni spriež, citi jau maksā
Tikmēr interesanta situācija ir izveidojusies pašās maksājumu attiecībās. Iznāk tā, ka pat ne valstsvīri, ne «Lattelekom» izpilddirektors pašlaik nezina, cik par pakalpojumiem reāli maksā klients. Iznāk, ka valdība – šajā gadījumā Satiksmes ministrija (SM) – uz 6. janvāra TTP lēmumu reaģējusi pārāk vēlu. Taču tā nav. Jau 31. martā, īsi pirms jauno tarifu stāšanās spēkā, satiksmes ministrs A.Gorbunovs izdeva rīkojumu, kurā ieteica TTP pārvērtēt jauno tarifu pamatotību. Iespējams, tas tika darīts ar labu nodomu – pēc iespējas ilgāk noturēt maksājumus veco tarifu līmenī, taču ne TTP, ne «Lattelekom» uz šo SM soli pat nereaģēja. Vai tas nozīmētu, ka valdība pilnībā zaudējusi kontroli pār šo monopoluzņēmumu un likums par telekomunikācijām zaudējis spēku? Tajā paredzēts, ka tarifu paaugstināšana ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī un investīciju efektivitātes telekomunikāciju organizācijā. Vai tiešām «Lattelekom», kam peļņa no gada uz gadu palielinās, domā, ka tādā pašā situācijā atrodas arī citi uzņēmumi? Vai finansu krīze Krievijā, kas diezgan smagi skārusi arī Latviju, ir kāds jaunums? Taču laikam tas nav pietiekams šķērslis, lai īstenotu savus nodomus, kas atrodas uz iedzīvotāju maksātspējas (drīzāk bankrota) robežas.
Paiders pret Baldzēnu
Līdztekus jau minētajiem priekšlikumiem mainīt TTP sastāvu parlamentārās komisijas priekšsēdētājas biedrs E.Baldzēns ieteicis Saeimā izskatīt jautājumu par padomes ievēlēšanas kārtības maiņu, proti, deleģēt vēlēšanu tiesības parlamentam. Tāpat apsveicams lēmums ir ieteikt tarifu padomei pārvērtēt maksāšanas kritērijus. Tik tiešām lēmums iekasēt vienādu maksu par dažādas kvalitātes pakalpojumiem ir nepieņemams. Tāpat nesaprotama ir klienta neaizsargātība pret tā telefona numura «uzlaušanu». Tas būtu jānovērš kompānijai, kura piedāvā pakalpojumus. Taču labākajā gadījumā klients tiek «atbrīvots» no smagā maksāšanas sloga – tam tiek atslēgts telefons.
Tāpat TTP «apmelnošanas» kampaņā tika ierauts Juris Paiders – laikraksta «Dienas Bizness» vadītājs. Viņš tiek «apsūdzēts» «Lattelekom» reklāmas izvietošanā savā laikrakstā un simpatizēšanā «Lattelekom». Taču šoreiz E.Baldzēns pārrēķinājās. Paidera kungs atbildi parādā nepalika, un LSDA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs uz savas ādas dabūja izjust īstu dusmu izvirdumu. Izrādās, ka Baldzēns, strādājot komisijā, esot tikai rūpējies par savas popularitātes pieaugumu un visu TTP lietu izmantojis kā «politisko tramplīnu». Protams, tā ir tīra taisnība, taču uzvarētājus netiesā, un, ja problēma tiks atrisināta klientiem labvēlīgā gultnē, tad pats panākums kļūs par «tramplīnu» un tas vairs nebūs nekas nosodāms.
Tikmēr gan parlamentārās komisijas, gan TTP ceļi ved caur juridiskajām institūcijām. Vieni cenšas ar ģenerālprokuratūras, bet otri ar Tieslietu ministrijas palīdzību pierādīt savu taisnību (vai A.Gorbunova rīkojumam ir augstāks juridiskais spēks nekā TTP lēmumam). Sava nostāja jāizsaka arī Saeimai, un, cerams, ka visa šī ažiotāža nebūs tikai tukša «kredītpunktu» vākšana savu partiju popularitātes celšanai.
