Lielākā interese par darbu Vācijā varētu būt melnā darba veicējiem, taču gaidītākie tur ir labi speciālisti ar valodas zināšanām
«Negribētu braukt, bet apstākļi diemžēl spiež uz to. Pērn novembrī zaudēju apsarga darbu. Nesen mums piedzima bērns, bet nu arī lielie pabalsti beigušies. Palicis 30 latu ģimenes valsts pabalsts un 40 lati, ko saņemu par invaliditāti. Vai pa šo naudu var izdzīvot?» retoriski jautā 37 gadus vecais Armands. Par iespēju strādāt Vācijā viņš interesējas tādēļ, ka no skolas laikiem nedaudz zina vācu valodu. Armands gribētu atrast apsarga vai šofera darbu. Lielas ilūzijas gan viņš nelolojot. Lai saņemtu informāciju, devies pie Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) Zemgales reģiona konsultanta. Tagad atliekot zvanīt potenciālajiem darba devējiem, taču arī tas prasa lielus līdzekļus. «Valsts īstenotā politika ir vienkārši nožēlojama. Atverot Vācijas darba tirgu, atkal aizbrauks tūkstoši. Vai viņi grib mūs visus izdzīt?» neizpratnē darba meklētājs, ķeroties pie, viņaprāt, pēdējā salmiņa. Sezonas darbu veicējiem Vācijā darba atļauja nav vajadzīga no 1. janvāra, bet no 1. maija darba tirgus būs vaļā ikvienam interesentam. Informācija Eiropas darba mobilitātes portālāNodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiālē pie EURES konsultanta kabineta pagaidām izlikta viena vakance darbam Vācijā. Bavārijas reģionā meklē viesnīcas istabeni, kurai par 30 – 40 stundām nedēļā mēnesī pirms nodokļu nomaksas varētu sanākt 1500 eiro liela alga. Pretendentam jāprot vācu valoda, jābūt koptam izskatam un labām manierēm. Viņam jābūt gatavam strādāt arī brīvdienās un svētku dienās. Dzīvesvietu un ēdināšanu par atsevišķu samaksu nodrošina darba devējs.Tas ir tikai viens gadījums, tomēr daudz vairāk darba vakanču ne tikai Vācijā, bet arī citās Eiropas valstīs var sameklēt darba mobilitātes portālā www.eures.europa.eu, stāsta EURES Zemgales reģiona konsultants Artūrs Bāliņš. Portāla profesiju katalogā izvēloties konkrētu nodarbošanos un valsti, atklājas, ka dienā, piemēram, astoņi darba devēji meklē strādniekus iesaiņotājus, bet ārstiem nedēļas laikā bijušas pieejamas pat 168 vakances. «Pagaidām prioritāte ir tieši sezonas darbi, jo no janvāra tiem nav vajadzīga darba atļauja,» stāsta A.Bāliņš. Viņš apliecina, ka interese par darba, kā arī mācību iespējām Vācijā ir liela. Piemēram, šomēnes informāciju par to, sazinoties ar konsultantu, saņēmuši 18 iedzīvotāju. Lai palīdzētu darba meklētājiem saprast savas iespējas un nosacījumus, 16. aprīlī Jelgavā tiks organizēta sezonas darbu diena, uz kuru ieradīsies EURES un EUROPASS (saskaņots dokumentu kopums, kas apliecina ES iedzīvotāju prasmes un kompetences) konsultanti no dažādām Eiropas valstīm, tai skaitā Vācijas.Prasa ziņas, ka nav krimināli sodītsPrasības potenciālajiem sezonas un palīgdarbu veicējiem parasti nav sarežģītas, turpina EURES Zemgales reģiona konsultants. Jāiesniedz CV, ko latviešu, angļu vai vācu valodā var aizpildīt EUROPASS mājas lapā. Vācijā bieži tiekot prasīta B kategorijas autovadītāja apliecība, kā arī Iekšlietu ministrijas informācijas centra sagatavota izziņa, ka persona nav krimināli sodīta, tiem, kuri pretendē uz darbu ar materiālajām vērtībām vai banku sektorā, piemēram, apsargiem. Izglītības dokumenti lielākoties tiek pielīdzināti, taču gadās, ka tos pārbauda eksāmenā.«Vācijā nav noteikta minimālā alga. To nosaka katra nozare un arodbiedrības atsevišķi, tāpēc tā dažādos reģionos atšķiras. Stājoties darbā, svarīgi noslēgt darba līgumu, precizēt, ar kuru dienu tas tieši sākas, kā arī saprast, vai, izvēloties darba devēja piedāvāto dzīvesvietu, netiek pārmaksāts,» norāda A.Bāliņš. Viņš piebilst, ka uzmanība būtu jāpievērš arī tam, vai ar darbinieku tiek slēgts darba vai uzņēmuma līgums, kas paredz vien pakalpojumu sniegšanu. Daudzi uzņēmumi Vācijā to izvēloties, lai nekavētu laiku, ko vajadzētu tērēt darba atļaujas nokārtošanai, jo pakalpojumu sniedzējiem tā nav nepieciešama.Interesē vācu valodas kursiViens no lielākajiem izaicinājumiem darbam ārzemēs, protams, ir svešvalodu zināšanas. Jo labākas to prasmes, jo lielākas iespējas iegūt vairāk kvalificētu darbu, min A.Bāliņš, piebilstot, ja vien nav norādīts citādi, palīgdarbos Vācijā varot iztikt arī ar minimālām vācu vai angļu valodas zināšanām. Daudzi tās izvēlas apgūt kursos. Piemēram, NVA Jelgavas filiālē saņemti 142 pieteikumi uz vācu valodas kursiem. Vairāk nekā puse pieteikušies tieši šogad. Patlaban nodarbinātības aģentūras organizētajās mācībās piedalās 36 interesenti. Pārējie gaida rindā.Šajā mācību gadā vācu valodu bezdarbnieku kursos Jelgavas Reģionālajā pieaugušo izglītības centrā (JRPIC) apguvuši 96 cilvēki, bet arī strādājošo interese par šo valodu kļuvusi jūtami lielāka, atklāj JRPIC Tālākizglītības nodaļas vadītāja Astra Vanaga. «Salīdzinot ar 2009. gadu, jāteic, ka vācu valodas apguvēju skaits kļuvis teju divas reizes lielāks. To veicinājis arī patlaban ļoti pieprasītais pasākums, kas ļauj strādājošajiem izmantot Eiropas piedāvātās iespējas saņemt apmaksātu mūžizglītības kuponu mācībām,» viņa teic, piebilstot, ka elementārai saziņai kursos vajadzētu mācīties trīs mēnešus. Arī mācību un konsultāciju centra «Līderis» vadītāja Laura Puķīte apliecina, ka interese par vācu valodu kļuvusi lielāka, taču ne tik ļoti kā savulaik par angļu valodu, kad bija novērojams pirmais izceļošanas drudzis. «Sekojot līdzi notikumiem, pievērsu šim jautājumam vairāk uzmanības, bet īpašu aktivitāti vēl neesmu novērojusi. Varbūt cilvēki vēl skatās un domā. Vienīgi pirmsskolas un jaunāko klašu bērnu mācībās kļuvis vairāk. Iespējams, darba meklējumos uz Vāciju plāno doties visa ģimene, tāpēc, lai bērniem būtu vieglāk adaptēties, viņi tiek sūtīti uz kursiem,» pieļauj L.Puķīte. Viņa atklāj, ka, izņemot angļu valodu, kurai vēl joprojām ir vislielākais interesentu skaits, vācu valodu patlaban «izkonkurējot» norvēģu valoda. To īpaši centīgi apgūstot turp peļņā aizbraukušo vīru sievas un atvases. UzziņaiBrīva darbaspēka kustība ir viena no fundamentālām brīvībām, ko ES nodrošina saviem pilsoņiem. Tomēr kopš ES paplašināšanās 2004. gada 1. maijā attiecībā uz tā saukto ES astotnieku (ES8), kurā ietilpst arī Latvija, tika noteikti pārejas perioda nosacījumi: vairākās ES valstīs strādāt drīkstēja tikai tie iebraucēji no jaunajām dalībvalstīm, kuri bija saņēmuši darba atļauju. Saskaņā ar starpvalstu vienošanos maksimālais ierobežojumu periods darbaspēka iebraukšanai no jaunajām valstīm «vecajās» ES valstīs nedrīkstēja būt ilgāks par septiņiem gadiem, tātad ierobežojumu termiņš beidzas 2011. gada 1. maijā.No darbinieku trūkuma cieš visvairākEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prognozējusi, ka 2020. gadā Vācija būs viena no valstīm, kuru vissmagāk ietekmē darbaspēka trūkums. Pašlaik Vācijā nepieciešami 36 tūkstoši inženieru un 66 tūkstoši informācijas tehnoloģiju speciālistu. Ekonomisti aprēķinājuši, ka kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ, piemēram, 2009. gadā Vācijas ekonomika zaudēja 15 miljardu eiro. Vācijas valdība domā, kā mobilizēt neizmantoto vietējā darbaspēka potenciālu, piemēram, lai varētu nepieciešamības gadījumā īslaicīgi iesaistīt darba tirgū pensionārus. Papildus tam tiek radīti jauni atvieglojumi imigrantiem, kuriem ir izglītība un svešvalodu zināšanas. Vācijas valdība plāno ar laiku pagarināt darba nedēļas ilgumu no 38 stundām līdz 45.No www.2mobility.euVācijā visvairāk trūkst– Ārsti- Medmāsas- Viesnīcu un ēdināšanas speciālisti – viesmīļi un pavāri- Inženiermehāniķi un inženierelektriķi- Kvalificēti metālstrādniekiDati: NVA
