Mūsu Mežciema «pasta balodis» ir Maksims Kuļiks. Pēc pasta Mežciemā slēgšanas viņš pēc skaita ir septītais. Visādi bijuši piedzīvojumi ar iepriekšējiem pastniekiem – uz mūsu adresēm atceļojušas svešas vēstules; kad gaidīju pensiju, pastniece teica, ka aizmirsusi paņemt u.c. Pašreizē-jais – Maksims – ir kārtīgs un labi veic savus pienākumus. Par spīti lielajam rajonam, ko viņš apkalpo, dziļajam sniegam, slikti iztīrītajiem ceļiem, pa kuriem jābrauc, pasts ir klāt! Jautājam, kā Maksims tiek galā ar aizputinātajiem ceļiem, un viņš atbild, ka bez sniega lāpstas neiztikt… Aprīlī būs pagājis gads, kopš viņš sāka mūs apkalpot. Nu jau sniegs lēnām pazūd. Ceļi būs izbraucami. Labu veiksmi, Maksim! Tevi gaidām!
