Šonedēļ Svētes upes krastos manīti lieli zosu, dzērvju un gulbju bari. Aira Bāriņa no Glūdas pagasta Bāriņiem, kur jau gadiem dienasgrāmatā tiek pierakstītas ziņas par gājputnu ceļošanu, teic, ka rapšu laukā pie Zaļenieku un Bramberģes ceļu krustojuma redzējusi tumšās meža zosis, kas lidojot tālāk uz Zviedrijas ziemeļiem.
Svētes palieņu pļavās putni šogad atlidojuši agrāk nekā pērn. Ornitologs Juris Kazubiernis piebilst, ka pavasara palos izplūdušās Svētes pļavas ir gan gājputnu, gan putnu mīļotāju iecienīta pulcēšanās vieta. Vienā tādā meža zosu vai dzērvju kolonijā varot būt sešsimt, astoņsimt putnu. Labības laukam tāds uzlidojums gan nodarot skādi, jo gadās, ka putnu uzturēšanās šādās pieturās ilgst pat divas nedēļās un putni pa šo laiku noknābā izdīgušo ziemāju asnus.Ornitologi ziņo, ka šopavasar palieņu pļavās pie Svētes ietekas Lielupē ornitologi esot pamanījuši sarkankakla zosi, kas ir sevišķi reta, tikai caurlidojot novērojama putnu suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas pirmajā kategorijā. Tā ir nedaudz lielāka par meža pīli, apspalvojums tai ir spilgts un kontrastains.Latvijas Ornitoloģijas biedrība medijus jau informējusi, ka Latvijā sāk atgriezties gājputni – no aptuveni 120 putnu sugām Latvijā jau manītas 50. Novēroti pirmie gājputni, kas, iespējams, ziemojuši Āfrikā, – 17. un 20.martā Zemgalē, Kroņaucē un Kalnciemā, manīti pirmie baltie stārķi. Latvijas nacionālais putns baltā cielava pirmo reizi šogad manīts 19.martā, pārlidojot Rīgas centru. Latvijā redzētas arī pirmās migrējošās pīles – krīkļi un baltvēderi.Salīdzinot ar pērno gadu, šogad gājputni kopumā atgriežas vēlāk. Ornitologi to skaidro ar to, ka pērn bija siltāks un pavasaris iestājās ātrāk.
