Melni plankumaina pēclieldienu Latvija.
Melni plankumaina pēclieldienu Latvija. Garas jo garas stiepjas izdedzinātās pērnās kūlas joslas. Piromāni savā kontā šopavasar var ieskaitīt ne tikai desmitiem tūkstošu uzceptu dzīvo būtņu, bet arī vairāk par 350 nodedzinātām ēkām, – arī «izkūpējušu» lauksaimniecības tehniku un vēl dažus lielceļa spēkratus.
Lietus mūsmāju piromānu aktivitātes apslāpējis. Citi piromāni redzami televīzijas ekrānos. Tiem patīk bumbošana un vēl augstākas liesmu mēles. Vairākums Latvijas iedzīvotāju – 59 procenti – tomēr neatbalsta NATO militārās akcijas pret Dienvidslāviju, kā to liecina «Baltijas datu nama» veiktā socioloģiskā aptauja. Tādējādi iedzīvotāju viedoklis ir pretējs oficiālajai nostājai, ko paudusi Latvijas valdība (kas, kā zināms, pārstāv iedzīvotāju intereses). Tas mūsu valstī nav nekas ārkārtējs, drīzāk jau – tradīcija.
Nezināmas izcelsmes, bet ārkārtīgi negausīgi piromāni turpina dedzināt valsts budžetā plānotos ienākumus. Martā vien sociālajā budžetā veidojās 14 miljonu deficīts: ieņēmumi bija 33 miljoni latu, bet izdevumi – 47 miljoni. Ministrs Makarovs domā, ka atradis vainīgos. Tie esot strādājošie pensionāri, tādēļ, Makarovaprāt, jāsāk diskusija, vai pensija ir piemaksa pie darba algas, vai ienākumu aizvietojums. Vēl vainīgi esot kaut kādi mistiski politiski lēmumi bez finansiāla seguma, ko kaut kādi mistiski zaļi un «glupi» cilvēciņi no Marsa esot pieņēmuši par godu mūsu Saeimas vēlēšanām. Kam negadās!
Kā zināms no labklājības ministra šīsnedēļas grēksūdzes, par aptuveni 200 tūkstošiem strādājošo Latvijā netiek maksāts sociālais nodoklis. Nedarbojas aparāts, kas šīs nelikumības novērstu. Aparāts būtu jādarbina Valsts ieņēmumu dienestam, taču – nav naudas, – un nav jaudas…
Vēl šā gada sākumā tika prognozēts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 1999. gadā pieaugs par 4 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Februāra beigās Ekonomikas un Finansu ministrijas paredzēja, ka šogad varētu būt 3,5 procenti IKP pieaugums. Šonedēļ FM atzinusi, ka ir divkārt samazinājusi sākotnēji prognozēto IKP pieaugumu, tagad to nosakot 2 procentu apmērā. Savukārt finansu ministrs Godmanis izteicies, ka maijā varētu tikt pārskatīts šā gada budžets atbilstoši reālajai situācijai. To būs iegaumēt tām izcilajām un retajām pašvaldībām, kas savu budžetu apstiprinās aprīļa beigās.
Varbūt tik ļoti nesteigties? Cīnoties par valdības stabilitāti, Jaunā partija šonedēļ turpināja svilināt divu tēvzemiešu ministru kāju pirkstus. Tēvzemieši sašutuši – neviens neko tādu nav atļāvies pēdējo četru gadu laikā! Jēpīši pauž naivu izbrīnu – kas gan tāds ir noticis, mēs taču gribam tikai to labāko! Bet Vilis ir optimists – viss kārtībā, valdība kļūs vēl stiprāka, vēl dzīvotspējīgāka, vēl… Vēsture ir pieticīgāka nekā premjers: līdz šim nevienai valdībai nav izdevies noturēties visu Saeimas pilnvaru termiņu. 5.Saeimas divarpus pilnvaru gados padarbojās divas valdības, bet 6. Saeimas trijos pilnvaru gados paknibinājās trīs valdības. Vai tagadējais būs tas lielais kniebējs?
Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTVP) atsākusi virzīt projektu par sabiedrisko raidorganizāciju abonentmaksas ieviešanu. Tautai būs jauni maksāšanas svētki – iedzīvotājiem ik mēnesi būs jāšķiras no noteiktas summas, lai atbalstītu sabiedriskās televīzijas seriālu politiku. NRTVP gluži labi izprotot, ka Latvijā esot arī trūcīgi cilvēki: tiem būs jāmaksā mazāk nekā bagātajiem. Ap 70 procentu Latvijas iedzīvotāju, kam jādzīvo ar mazākiem ienākumiem nekā valdības noteiktais iztikas minimums, abonentmaksa kopš nākamā gada varētu būt 60 santīmu mēnesī, savukārt tiem, kam mēneša ienākumi ir, teiksim, 2000 latu, – 1,50 latus. Turklāt, ja ģimene uzskatīs, ka var atļauties zemākā līmeņa abonentmaksu (tas ir, nabagu līmenim atbilstošo), – tai būs jāpierāda savs trūcīgums, iesniedzot attiecīgos dokumentus iestādei, kas šos maksājumus iekasēs un uz tā rēķina uzturēs ierēdņu baru. Taisnīgi, saprātīgi un – galvenais – tikai tautas interesēs.
