Dobeles PGK gāzes glabāšanai ir piemērota gan ģeoloģiski, gan ekonomiski – to apliecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pasūtītā izpēte, ceturtdien informē laikraksts «Dienas Bizness».
Ja Dobeles gāzes krātuvē ik gadu tiktu iesūknēti pieci miljardi kubikmetru gāzes, tās īpašnieks gadā par gāzes uzglabāšanu varētu gūt ieņēmumus 115 miljonu latu apmērā. Tomēr, kā norāda eksperti, Latvijai nav pa spēkam attīstīt šādu gāzes krātuvi, tāpēc to darītu lielās ārvalstu kompānijas – gāzes īpašnieki un tās izmantotāji.«Latvijai labums no Dobeles PGK būtu kaut vai tāds pats kā no tranzīta – darba vietas, nodokļi, nomas maksa par krātuves izmantošanu. Nav jau nomas līgums jānoslēdz tikai par dažiem tūkstošiem latu, kā tas ir Inčukalna PGK gadījumā,» DB sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.Cenas ES par dabasgāzes uzglabāšanu svārstās no 15 līdz 50 eiro par 1000 kubikmetriem, pieņemot vidējo 32,5 eiro jeb 22,84 latus, redzams, ka krātuves īpašnieks par uzglabāto gāzi saņemtu 115 miljonus latu gadā. Atņemot aptuveni 30 miljonus latu lielos krātuves īpašnieka izdevumus, redzams, ka 947 miljonu latu lielās investīcijas būtu atpelnāmas 13-15 gados, secinājis pētījuma autors SIA «Konsorts».
