Ceturtdien Zaļenieku kultūras namā pagasta pārstāvju un iedzīvotāju sapulcē tika spriests par pagasta tālāku attīstību.
Ceturtdien Zaļenieku kultūras namā pagasta pārstāvju un iedzīvotāju sapulcē tika spriests par pagasta tālāku attīstību.
Pagastā jau ir izstrādāts sociālekonomiskās attīstības plāns laikposmam līdz 2005. gadam. Pie tā strādājuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes lektors Sandris Ancāns un maģistrante Modrīte Pelše. Viņa arī iepazīstināja klātesošos ar pagasta pašreizējo situāciju – ģeogrāfisko stāvokli, iedzīvotāju skaitu, bezdarba līmeni, pašvaldības dzīvojamo fondu, izmantojamām lauksaimniecības zemēm un citām lietām.
Savukārt S.Ancāns piedāvāja tālākās attīstības perspektīvas. Viņš skaidroja, ka pēc PSRS sabrukuma Latvijā ļoti minimāla nozīme piešķirta attīstības plānošanai, taču, kā liecina Eiropas valstu pieredze, šīm lietām ir jāpievērš īpaša nozīme. Zaļenieku ļaudis to ir sapratuši un nav žēlojuši līdzekļus attīstības plānam.
Vispirms pagastam būtu jādomā par tām nozarēm, kuras attīstot, varētu iegūt līdzekļus pašvaldības budžetā. To var panākt divējādi – attīstot kādu nozari, kas vēlāk nestu nodokļus pagastam, kā arī ņemot kredītus. Otrs variants ir riskantāks, jo parādi ir jāatdod. Saskatot attīstības iespējas, S.Ancāns uzsver, ka pirmkārt vajadzētu domāt par lauksaimniecības perspektīvām, radot jaunas darba vietas, kā arī veidot jaunas nelielas tehnoloģiskas ražotnes, kur varētu pārstrādāt vietējos resursus.
Domājot par attīstību, jāizmanto pagasta priekšrocības. Plāna izstrādātāji tādas ir saskatījuši – izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis (20 kilometru attālumā atrodas Jelgavas un Dobeles pilsētas, bet līdz Rīgai ir tikai ap 60 kilometru), lielas attīstības iespējas ir lauksaimniecībai, jo pagasta teritorijā ir daudz labas zemes (darbojas 5 līdz 8 spēcīgas zemnieku saimniecības). Vēl viena no priekšrocībām ir vairāku izglītības iestāžu atrašanās pagastā. Bet nedrīkst neievērot, ka ir arī trūkumi. S.Ancāns saskatījis vairākus – augsts bezdarba līmenis, negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums, zemnieku saimniecībām ir ļoti grūti uz vietas realizēt saražoto produkciju, kā arī netiek pilnībā apsaimniekoti kādreizējie kooperatīvu objekti.
Plānā līdz 2005. gadam jau ir paredzēti arī konkrēti darbi – ūdens apgādes sistēmas uzlabošana, attīrīšanas iekārtu izbūve, apkures sistēmas sakārtošana, izglītības iestāžu metodiskās bāzes uzlabošana un arodvidusskolas dienesta viesnīcas jumta remonts, lauka tūrisma attīstība saistībā ar Pūteļu karjeru un plānoto ceļa Zaļenieki – Tērvete asfaltēšanu, kā arī ciemata zaļās zonas sakārtošanu. Lai paveiktu iecerētos darbus, jāiegulda lieli līdzekļi, kas diemžēl pašvaldībām tiek arvien mazāk. Zaļeniekos spriež, ka veicinošs faktors varētu būt administratīvi teritoriālā reforma – pagastu apvienošanās vai sadarbība. Ir veikta iedzīvotāju aptauja, kurā viens no jautājumiem bija par vēlmi apvienoties.
Visvairāk iedzīvotāju izteikuši vēlmi apvienoties ar Dobeles rajona Tērvetes pagastu. Mazāk respondentu atbalstītu apvienošanos ar Dobeles rajona Krimūnu pagastu vai Vilces un Glūdas pašvaldībām.
