Sveicieni jaunajā velosezonā! Lai drošs ceļš, veselība un prieks mīties Mītavā! Lūdzu, kādi ir priekšlikumi velopastaigām to cienījamiem iepriekšējo divu gadu dalībniekiem un gaidītājiem jaunpienācējiem?
Jūtu atbalstu domai sarīkot lielāku velobraucienu no Jelgavas uz Auci (atpakaļ jau ar autobusu). Tas ir ceļš, ko Otrā pasaules kara laikā 1941. gada jūnija beigās vai jūlijā ar velosipēdu veica izcilais Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas – Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieks, pedagogs Jānis Āboliņš. Uzzinot, ka Aucē ir sākušās holokausta represijas un ka ir apcietināti divi ebreju kolēģi, kas strādāja augstskolas mācību pētījumu saimniecībā «Vecauce», asistents J. Āboliņš, tolaik jau četru bērnu tēvs steidzās viņus glābt. Cita transporta līdzekļa viņa rīcībā nebija kā vienīgi velosipēds. Pateicoties drosmei, vācu valodas zināšanām J. Āboliņam izdevās vienu no nāvei nolemtajiem kolēģiem atbrīvot.Šis velobrauciens plānots maija beigās vai jūnija sākumā, kad Jelgavā vēl ir studenti, kas arī, domājams, piedalīsies.Ko līdz tam? Varbūt «sasatiekamies un izbraucam kaut kur tuvāk kādā gaišā piektdienas vakarā? Vēl jāpiebilst, ka 15. maijā pulksten 11 Ozolniekos būs tradicionālā tūre un Jelgavas īsais «Vienotības» brauciens ar skolēnu riteņbraukšanas apmācības veicināšanu ir plānots 22. maijā. Bet pirms tam aicinu uz vēl šādu aktivitāti. Proti, palīdzēsim, invalīdu ratiņu braucējiem, bērnu, kā arī bagāžas ratiņu stūmējiem un galu galā paši sev! Jelgavā simtiem apmaļu sliekšņu ielu krustojumos, pagalmu nobrauktuvēs, kas ir viegli pārvarami mundriem gājējiem, bet traucē riteņu ripošanai. Varbūt saudzīgi ratiņos stumtais zīdainītis tādu apmali šķērsojot nepamostas. Tāpat arī velosipēds, liecot spieķus tam betona gabalam tiek pāri, bet invalīdu ratiņiem bīstams šķērslis var būt pat sērkociņu kastītes augstuma slieksnis.Par šo tematu bija publikācija 31. marta «Zemgales Ziņās». Pašvaldības aģentūrā «Pilsētsaimniecība» to problēmu zina. Ielu ekspluatācijas inženieris Edgars Rubenis teic, ka pats braucot ar velosipēdu. Taču, redz, ka esot vajadzīgs visu varenais «papīrs», iedzīvotāju iesniegumi. «Pilsētsaimniecība» viņš aicina mūs ziņot par šīm ielu nepilnībām ziņot Operatīvās informācijas centra bezmaksas tālruni 8787. Taču šķiet, pārskatāmāk sanāks, ja mēs, velopastaigu dalībnieki iesniegsim kolektīvu vēstuli, kurā būtu uzskaitītas kļūmīgās vietas. Un turklāt izlaidīsim to caur «Zemgales Ziņām». Dubults taču neplīst! Piemēram, manā sešsimtmetru ceļā no mājām uz darbu ir šādas vietas. Pirmkārt, Raiņa un Katoļu ielas krustojums (visos virzienos atstāts slieksnis), ielas nepāru māju numuru pusē brauktuvi uz lielveikala stāvlaukumu atdala piecu centimetru slieksnis, otrkārt Raiņa un Pasta ielas krustojums, kur ar sliekšņiem ir trīs uzbrauktuves. Tālāk Raiņa un Pētera ielas krustojums. Ilgi atcerēšos, tur, braucot sadūros ar pavasara saules apžilbināta onkulīša vadītu golfiņu, salauzu divas ribas. Saraksti droši vien sanāktu gari un iespaidīgi. Braucam un pierakstam, labi!
