Jau vairāk nekā četrus gadus Jelgavā savus pacientus pieņem un ārstē veterinārā klīnika «Sanarius».
Jau vairāk nekā četrus gadus Jelgavā savus pacientus pieņem un ārstē veterinārā klīnika «Sanarius». Tās saimniece Anna Jesereviča, pabeigusi Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti, savu klīniku atvēra pacientu mudināta un atbalstīta.
Tagad mājdzīvnieciņu, kas lielākoties ir suņi un kaķi, saimnieki klīnikā var saņemt speciālistu konsultācijas, dzīvnieki tiek ārstēti, tiem tiek izdarītas sarežģītas ortopēdiskas un onkoloģiskas operācijas, plaušu ventilācija, veikti laboratoriski izmeklējumi. «Sanarius» ir vienīgā zināmā veterinārā klīnika Latvijā, kur dzīvnieki tiek arī frizēti.
Vai saimnieki laikus meklē palīdzību, ja dzīvnieks sasirdzis?
– Saimnieki ir dažādi. Ir tādi, kas ļoti uztraucas par vismazāko brūcīti savam mīlulim, un ir arī tādi, kas neliekas ne zinis, kamēr gandrīz jau ir par vēlu.
Kas sunīšiem visbiežāk kaiš?
– Visvairāk nāk sakosti suņi, kas cietuši no saviem sugasbrāļiem. Pēdējā laikā, īpaši vecākiem sunīšiem, parādās dažādi audzēji.
Ko saimniekam vajadzētu ievērot, lai viņa suns neapdraudētu apkārtējos?
– Pirms iegādāties suni, noteikti jāapsver, kādu šķirni izvēlēties. Tā norāda raksturu, dzīvnieka agresivitāti. Suns jau no bērnības ir jāpakļauj dresūrai. Ik gadu suņi un kaķi jāvakcinē pret trakumsērgu. Likums nosaka, ja dzīvnieks nav vakcinēts pret trakumsērgu un ir sakodis cilvēku, tas jāiemidzina. Vēl tikai aprīlī, pie mums vakcinējot kucēnu vai kaķēnu, jūsu mīlulim tiks uzdāvināta konservu kārba ar barību.
Vai dzīvniekam, tāpat kā cilvēkam, ir vajadzīgi laboratoriskie izmeklējumi?
– Jā! Diemžēl tikai reti kāds to saprot. Vienīgā problēma ir tā, ka dzīvniekiem nav slimokases, kas apmaksātu izdevumus, tādēļ bieži diagnozes mums jānosaka bez papildizmeklēšanas un laboratoriskajām analīzēm, jo saimnieks par tām nespēj samaksāt.
Vai pie jums nonāk arī saimnieku pamestie dzīvnieki?
– Jā, ir gadījumi, kad cilvēki atnes. Esam apdāvinājuši lielāko daļu draugu un paziņu ar pamestajiem kaķiem un suņiem. Esam publicējuši arī avīzē paziņojumus par atstātajiem dzīvniekiem. Cilvēki ir atsaucīgi un visbiežāk patur dzīvnieku, bet ir gadījumi, kad draudziņi pēc laika tiek atnesti atpakaļ. Piemēram, atnes minci, jo šis atvemjot matus. Mēs saprotam, ka tas darīts ar domu: ja jau esmu bijis tik labs un paņēmis bezpajumtnieku, tad dzīvnieku ārstēs bez maksas. Žēl bija vienas kaķenītes, kuru nesen atdeva atpakaļ, jo saimnieces vīrs nepiekrita turēt dzīvnieku mājās. Kundze gan solījās vēlāk atnākt mincītei pakaļ, taču tā viņa joprojām nāk… Pirms atdodam dzīvnieku, mēs to attārpojam, vakcinējam un pabarojam. Lielu paldies saku visiem, kuri paņēmuši bez saimniekiem palikušos dzīvniekus.
Vai klienti vienmēr ir godīgi un samaksā par jūsu darbu?
– Ar klientiem vienmēr par visu vienojamies. Ja nevar uzreiz samaksāt, tad to izdara vēlāk. Ja kāds nav atnesis naudu, viņš tiek iekļauts «melnajā sarakstā», par ko ziņojam arī saviem kolēģiem. Aicinu cilvēkus pirms suņa vai kaķa iegādāšanās apdomāt, vai viņi to var atļauties. Dzīvnieku vajag arī barot, vakcinēt, ārstēt un rūpēties par viņu.
Vai aptieka ārstniecības iestādē, kā tas ir jums, vienmēr ir stingra prasība?
– Nē, bet mēs par četrkājainajiem draugiem gribam rūpēties pēc iespējas labāk. Tepat uz vietas var iegādāties ārsta ieteikto dzīvnieku barību. Aptieka mums ir tikai gadu, bet jūtam, ka tā ievērojami atvieglo darbu. Arī dzīvnieku saimniekiem tas ir izdevīgi. Aptieka mūs arī «baro». Tā ļauj iegādāties modernāku aparatūru, labākus instrumentus, jo no pakalpojuma summas nevaram segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieku ārstēšanu. Nauda no ietirgotās preces tiek izmantota klīnikas labiekārtošanai un modernizācijai.
Kādi speciālisti klīnikā strādā?
– Pagaidām ir divi veterinārārsti un viens palīgs, bet nākotnē personāls augs. Esmu sapratusi, ka veterinārija prasa arvien jaunas un jaunas zināšanas, tādēļ jāizglītojas ir nepārtraukti. Tikko kā atgriezos no ārzemnieku lasītām lekcijām Igaunijā.
Lai klientam būtu lētāk, vai nevajadzētu dzīvnieku apdrošināt?
– Jā! Mums būtu vienkāršāk, jo grūti vienā personā apvienot veterinārārstu, kasieri, psihologu… Arī klientam ārstēšana atmaksātos. Ja ir iegādāts dārgs šķirnes suns, mēs noteikti ieteiktu to apdrošināt.
Vai klienti mēdz būt arī neapmierināti ar kaut ko?
– Klienti ir dažādi, un visiem vienlīdz labi nebūs nekad. Darām savu darbu no visas sirds un pāri negribam nodarīt nevienam. Bieži cilvēki nesaprot, ka ne visu vienā dienā var izārstēt, tādēļ dodas pie cita veterinārārsta, kas turpina ārstēšanu, bieži vien nezinot, kādi medikamenti lietoti iepriekš. Dzīvniekam tā tikai nodara lielāku ļaunumu. Lai dzīvnieku labāk varētu izmeklēt, atstājam to pansijā.
Kādu šķirņu suņi visbiežāk pie jums tiek frizēti?
– Visi, kam ir garš apmatojums, bet visbiežāk tie ir pūdeļi un kokerspanieli.
Varbūt varētu sarīkot vietējo modeļu izstādi?
– Interesanti, par to ir vērts padomāt. Jo arī visparastāko plušķi var sakopt kā šķirnes suni. Ielas ir netīras, un spalva suņiem ātri saveļas, saimnieki tos bieži mazgā, bet suņiem nepatīk, ka ķemmē. Mūsu frizierīti tie klausa.
Vai, lai kļūtu par suņu frizieri, īpaši jāmācās?
– Jā, vajadzīgs sertifikāts par suņu cirpšanas kursu beigšanu, un mūsu frizierei tāds ir.
