Iedarbojoties drošības vārstulim, svētdien pulksten 13.30 Jelgavas dzelzceļa stacijā no Krievijas ienākušā kravas vilciena cisternas nelielā daudzumā izplūda amonjaks. Nekavējoties notikuma vietā ieradās «Ventamonjaka» speciālisti un cisternas tehnisko stāvokli normalizēja. «Latvijas dzelzceļa» pārstāvis Māris Ozols teic, ka, ticamākais, amonjaka noplūde notika tādēļ, ka cisterna bija pārpildīta. Pavasara saulei sildot, sašķidrinātā amonjaka gāze izpletusies un spiediens uz cisternas sienām pārsniedzis normu.
Jelgavas stacijas priekšnieks Viktors Balabka stāsta, ka amonjaka mākonītis, kas pacēlās virs amonjaka cisternas drošības vārsta, bijis apmēram metru diametrā. Brāzmainajā dienvidrietumu vējā amonjaka smaka uz pasažieru perona neesot bijusi jūtama. Nav ziņu, ka kāds to būtu saodis Pārlielupē. Neērtības pasažieriemJelgavas Reģionālās vides pārvaldes vadītāja vietniece Biruta Eglīte teic, ka videi kaitējums nav nodarīts. Amonjaka noplūšanu novērsa paši dzelzceļnieki, iztiekot bez ugunsdzēsēju un glābēju palīdzības. Neērtības radās divu elektrovilcienu Rīga – Jelgava pasažieriem, kuri svētdienas pusdienlaikā tehnisku iemeslu dēļ netika tālāk par Olaines un Cukurfabrikas stacijām. Līdz ar to «izkrita» arī divi vilcieni no Jelgavas uz Rīgu. Pēc divām stundām vilcienu kustība tika atjaunota pēc grafika.Lembergs bijis pretAgrākais Jelgavas mērs Uldis Ivans atceras, ka deviņdesmitajos gados Jelgavas stacijā gadījusies viena lielāka amonjaka noplūde, kuras likvidēšanā iesaistījušies arī ugunsdzēsēji. Deviņdesmito gadu vidū pēc Jelgavas pašvaldības pasūtījuma Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki veica industriālā riska pētījumu, kurā secināja, ka dzelzceļa bīstamo kravu transports caur Jelgavas ģeogrāfisko centru astoņsimt reižu pārsniedz Nīderlandes normas. «Jelgava sadarbībā ar Rēzeknes un Jēkabpils pašvaldībām iestājās par to, ka Ventspils varētu daļu savas peļņas, ko tai dod bīstamo kravu tranzīts, novirzīt riska fondam. Ar šiem līdzekļiem tad, mūsuprāt, būtu bijis jāizveido no ārzemēm ienākošo bīstamo kravu pārbaudes punkti ārpus pilsētām, pirms Jelgavas, piemēram, Zālītes stacijā. Taču Ventspils mērs Aivars Lembergs iestājās pret šāda fonda veidošanu, un viss palika pa vecam. Ceru gan, ka kopš tā laika dzelzceļnieki pārvadājumu drošību ir būtiski uzlabojuši,» teic U.Ivans. Uz jautājumu, kas tiek darīts, lai Jelgavā mazinātu bīstamo kravu pārvadājumu radīto individuālo risku, pašvaldība vakar atbildēt nespēja. Reizi divos gados dzelzceļnieki sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu rīko mācības, lai uzlabotu prasmes bīstamo dzelzceļa kravu avāriju seku likvidēšanā.
