Palielinoties maksai par apkuri, četru Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) apsaimniekoto daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji iestājušies par to, ka vajadzētu pienācīgāk izvērtēt apkures maksājumus dzīvokļos, kuros ierīkota individuālā apkure.
«Mūsu mājas iedzīvotāji ir noskaņoti iet uz tiesu. Lai tie, kuri ierīkojuši individuālo apkuri, atmaksā naudu, ko pārējie vairāk nekā desmit gados samaksājuši par mājas siltumu, ko patērē visi,» saka Meiju ceļa 46. nama vecākā Gaļina Kļukoviča. Viņas namā siltuma maksa par kvadrātmetru aizvadītajā ziemā tuvojās pusotram latam par kvadrātmetru. Trīsdesmit astoņus dzīvokļus apkurina centrālizēti, bet piecos katrs sildās, kā māk, par kopējo siltumu piemaksājot tikai 17 procentu no summas, ko par kvadrātmetru tērē pārējie. Pēc mājas vecākās domām, apkures rēķini šiem individuālajiem apkurinātājiem sanāk nesamērīgi mazi. Tādēļ attiecības kaimiņu starpā esot saspīlētas. Taisnību meklē gadiemKādas citas mājas vecākais, kurš vēlējās palikt anonīms, uzskata – pie vainas ir gan pašvaldība, gan siltumpiegādātāji, kas akceptējuši netaisnīgus noteikumus, tādējādi iedzīvotājus sarīdot citu pret citu. Viņa mājā tie, kuru dzīvokļos ierīkota individuālā apkure, par mājas kopējo siltumu jau gadus desmit nemaksājot neko. Tā aprēķinājis kāds arhitektu birojs, kas vairs ar siltuma lietām nenodarbojas, bet NĪP šo lēmumu uzskatot par saistošu. Jelgavnieks Saeimas deputāts Valentīns Grigorjevs, kam Lielajā ielā pieder dzīvoklis ar individuālo gāzes apkuri, teic – kompetenti speciālisti aprēķinājuši, cik daudz individuālajiem apkurinātājiem jāmaksā par kopējo siltumu. «Manam trīsistabu dzīvoklim rēķins sanāk varbūt par desmit, divdesmit latiem mazāks nekā kaimiņam, kura dzīvoklis tiek apkurināts centralizēti,» piebilst politiķis. Trūkst kompetentu ekspertuNĪP valdes loceklis Juris Vidžis atzīst, ka savulaik uzņēmuma «Jelgavas siltumtīkli» aprēķinātais 17 procentu kopējā patēriņa maksājums dzīvokļiem ar individuālo apkuri nav īsti pamatots. Taču noteikt objektīvus kritērijus varot tikai ar detalizētu ekspertīzi, kas maksā naudu un tādēļ ne katras mājas iedzīvotāji apņemas to veikt. Kā labu piemēru J.Vidžis piemin daudzdzīvokļu māju Loka maģistrālē 19. Tur savulaik centrālā apkure tika atslēgta vairākiem dzīvokļiem, un maksājumu problēma aktualizējās pirms gadiem četriem. Toreiz mājas iedzīvotāji sapulcē nolēma, ka J.Vidža minēto ekspertīzi veiks. Tagad katram dzīvoklim ar individuālo apkuri jāmaksā apmēram 60 procentu no kopējā patēriņa. Inženieris Uldis Lazdiņš atzīst, ka grūti atrast kompetentus siltuma ekspertīzes veicējus. Pašlaik to spēj vienīgi Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki.
