Par vienu no interesantākajām 10. aprīlī notikušās «LC» konferences «Par Latvijas lauku attīstību» daļām kļuva premjerministra V.Krištopana uzstāšanās.
Par vienu no interesantākajām 10. aprīlī notikušās «LC» konferences «Par Latvijas lauku attīstību» daļām kļuva premjerministra V.Krištopana uzstāšanās. Premjers vēstīja, ka valdība strādājot un par to liecinot kaut vai tikai tas, ka budžets tika apstiprināts ar simtprocentīgu koalīcijas partneru atbalstu. Tāpat premjers uzsvēra, ka šā gada budžets kļuvis lielāks un ka vairāk līdzekļu piesaistīts aizsardzībai, kultūrai, izglītībai, zemkopībai, veselības un sociālajai aizsardzībai. Par lielu sasniegumu premjers uzskata valdības rīcības plāna un deklarācijas pieņemšanu. Beidzot arī kļuva skaidrs ilgāku laiku neziņas miglā tītais jauno ministru pieaicināšanas jautājums. V.Krištopans izteicās, ka valdībā būtu jāpieaicina tikai divi jauni ministri – meža lietu valsts ministrs, kā arī teritoriālo reformu un valsts pārvaldes reformu ministrs. Turklāt kā pēdējā posteņa ieņemamā amata kandidāts tika minēts J.Bunkšs. Tāpat premjerministrs atzina, ka pēdējā laikā viņam bijušas problēmas ar paštēlu. Tas tā esot noticis tāpēc, ka dažbrīd viņš bijis pārāk tiešs un nav darbojies aplinkus. V.Krištopans uzsvēra, ka labāk strādāt tādā valdībā, kurā ministru reitings ir augstāks un valdība stabilāka, nevis tādā, kurā valdītu savstarpēja neuzticēšanās un nenotiktu reāls darbs. V.Krištopans solīja, ka «LC» būs populārākā partija Latvijā un ka slikts reitings tādai partijai kā «LC» esot tikai laika jautājums, jo tā protot startēt vēlēšanās.
Pēc tam premjers pievērsās lauku un lauksaimniecības problēmām. Viņš uzsvēra, ka «LC» var būt lepns par to, ka pirmais no partijām sācis risināt sāpīgo lauksaimniecības jautājumu. Premjers sacīja, ka Latvijas lauki nevar būt trīsdesmito gadu idille un ka būtiski jāmainās pašu lauksaimnieku attieksmei pret šo problēmu, tas ir, tiem jāpielāgojas tirgus un Eiropas Savienības likumiem. Runājot par «cūku un olu kariem», V.Krištopans izteicās, ka visi valdības lēmumi, kas pieņemti šajā sakarā, ir bijuši pareizi un vēlamais efekts panākts – Lietuva ir piespiesta ievērot Brīvās tirdzniecības līgumu starp Baltijas valstīm. Tāpat premjers par būtisku panākumu nosauca Lauku attīstības konsultatīvās padomes izveidi. Par tās vadītāju kļuvis Inesis Feifers, «LC» Zemkopības komitejas loceklis, Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs. Šīs padomes galvenais uzdevums būs asiem mierīgi atrisināt laukos samilzušās problēmas. Premjers arī solīja, ka rezultāts būs sajūtams jau šovasar.
Runājot par bezdarba problēmām, V.Krištopans uzsvēra, ka par spīti tam, ka bedarba līmenis sasniedzis desmit procentu atzīmi, jaušamas patīkamas pārmaiņas slēptā bezdarba samazināšanās procesā (tas no 20 procentu atzīmes esot sarucis līdz 13,8 procentiem).
Par nākamo problēmu loku, kuram pieskārās premjerministrs, tika izvirzīti «LC» nākotnes mērķi un nodomi. V.Krištopans uzsvēra, ka galvenie darbi, kas jāīsteno «LC», saistīti ar ideoloģijas jautājumiem, partijas programmas uzlabošanu un pozīciju nostiprināšanu novados.
Tālākā konferences gaitā tika nolasīts pamatziņojums «Par lauku attīstību un lauksaimnieku pašpārvaldi». Ziņotājs Ilmārs Meluškāns, «LC» Zemkopības komitejas vadītājs, uzsvēra, ka programma lauku problēmu risināšanai ir, bet tā netiek realizēta. Tāda situācija izveidojusies tāpēc, ka neesot institūcijas, kas spētu uzņemties šīs programmas izpildi.
I.Feifera uzstāšanās laikā (pirmā līdzziņojuma nolasīšana) tika uzsvērts, ka pašlaik lauksaimniecībā vērojama lejupslīde. Taču par galvenajiem vaininiekiem tika atzīta ne tikai valdība, bet arī paši zemnieki, kuri neprognozē ražošanu, lai jau laikus krīzes situācijā to sašaurinātu vai pārorientētu. Runājot par iekšējā tirgus aizsardzību, kas ir tiešā valdības aizgādniecībā, tika teikts, ka kvotu un tarifu noteikšana ārzemju precēm būs tikai īslaicīga uzvara un ka viss panākams tikai ar kompromisu. Daudz lielākas iespējas nosargāt iekšējo tirgu būs tad, kad tiks sakārtota muita un izrādīta griba kontrolēt importu. Tāpat par būtisku trūkumu Latvijas likumdošanā tika uzskatīts antidempinga likuma trūkums.
Asnāte Ziemele, asociācijas «Lauku ceļotājs» prezidente, nolasot savu līdzziņojumu, pievērsa uzmanību lauku tūrisma un netradicionālo lauksaimniecības nozaru problemātikai. Viņasprāt, valstij nav savas nostājas šajā jautājumā, nemaz nerunājot par finansējumu. Tāpat tika pārmests iniciatīvas trūkums no valdības puses, minot Somijas piemēru – klusuma pārdošanu japāņiem. Tika izvirzīts jautājums, kādēļ Latvija nevar pelnīt naudu tikpat oriģināli?
Konferences darbu noslēdza debates, kurās savu viedokli izteica dažādu nozaru pārstāvji un speciālisti. Satiksmes ministrs
A.Gorbunovs sacīja, ka «LC» jāiestājas par lauksaimniecisko ražošanu un skaidri jādefinē savi mērķi. Tāpat viņš uzsvēra, ka lauksaimniecības regulēšanā darbojas tikai trīs instrumenti: dotēšana, kvotēšana un iekšējā tirgus aizsardzība. Tomēr visiem tika atgādināts, ka regulēšanai jānotiek ES etvaros. Par vienu no lielākajiem panākumiem satiksmes ministrs uzskata Pasaules Bankas (PB) piešķirto kredītu (vienu no pirmajiem Austrumeiropā), kas ir pieejams Pareksa bankā. Ja kredīts veiksmīgi tiek atdots, valsts zemniekam atmaksā 30 procentu no kredīta vērtības. Tāpat A.Gorbunovs uzsvēra, ka zemniekam pašam jāuzņemas lielāka iniciatīva un atbildība un ka kredīti un investīcijas parasti aizplūst uz tām vietām, kur tiek ģenerētas idejas. Runājot par «Lattelekom» jautājumu, Gorbunova kungs izvirzīja divus pamatmērķus: ieviest diferencētu maksu par pakalpojumiem ciparu un analogo līniju lietotājiem (55% līniju ir analogas, turklāt lauku rajonos) vai arī noteikt kārtību, kādā tiks kompensēti nekvalitatīvie pakalpojumi.
Debatēs iesaistījās arī R.Repšes kungs, kurš uzskata, ka Latvijā lauksaimniecībai nav nākotnes. Viņš arī minēja, ka ārzemēs tikai četri līdz pieci procenti
iedzīvotāju nodarbojas ar pārtikas ražošanu (Latvijā apmēram 30 procentu). Viņš ieteica nemānīt atlikušos 25 procentus iedzīvotāju un palīdzēt viņiem pārorientēties, nevis bezcerīgi balstīt un subsidēt.
Pretējs viedoklis bija Lagzdiņa kungam, Latvijas graudu savienības vadītājam. Viņš izteica neizpratni par to, ka rezolūcijā nav bijusi runa par krīzi, kas, viņaprāt, skārusi lauksaimniecību. Atbildot uz R.Repšes izteikumiem par lauksaimniecības nevarību, viņš to salīdzināja ar Kosovas konfliktu un mūsu ārlietu ministra nespēju to atrisināt.
Latvijas Piensaimnieku asociācijas vadītājs debatēs sacīja, ka subsīdijas ir nevis pabalsts, kas jāmaksā visiem un nedaudz, bet gan stipro un perspektīvo ražotāju atbalsts.
Debašu noslēgumā tika pieņemta rezolūcija, kurā konferences dalībnieki ieteica valdībai (minēti saīsināti svarīgākie punkti): 1) izstrādāt un ieviest speciālu programmu jaunu darbavietu radīšanai; 2) sekmēt lauksaimnieku pašpārvaldes izveidošanos; 3) atstāt Latvijas Hipotēku un zemes banku valsts pārziņā; 4) noteikt, ka Zemkopības ministrija ir atbildīga par «Lauku attīstības programmas» realizāciju; 5) Zemkopības un Finansu ministrijai izveidot pavasara un rudens sējas kreditēšanas fondu; 6) aprīkot robežpunktus ar padziļinātas kontroles iekārtām; 7) atjaunot mežu lietu valsts ministra posteni.
Rezumējot konferences rezultātus, jāsecina, ka beidzot arī «LC» mēģina sniegt palīdzīgu roku lauksaimniecības attīstībai.
