Ar dabas mošanos no ziemas miega sākas pavasara zivju migrācijas un nārsta periods, kurš noris no marta līdz jūnija mēneša beigām. Līdz ar dabas mošanos «mostas» arī makšķernieki, kuru prātus nodarbina brīvā laika pavadīšana pie ūdenstilpēm ar makšķeri, izmantojot zivju apetīti pirms nārsta.
Nav noslēpums, ka pašreiz visiekārojamākais daudzu makšķernieku loms ir vimbas, uz kuru copi Jelgavas pusē no daudzām Latvijas vietām nedaudz krītoties palu ūdeņiem steigs simtiem makšķernieku, un to aktīvākās makšķerēšanas vietas Jelgavas pusē Lielupē sākas no Līvbērzes pagasta līdz pat Bauskai un tālāk. Ir pat atsevišķas «labākās» copes vietas, kuras tiek nodotas stafetē «savējiem» vairākas diennaktis pēc kārtas. Aktīvākajiem makšķerniekiem pirmie pavasara lomi jau tiek gūti.Jāatceras, ka Lielupē no Staļģenes tilta pa straumi uz augšu no 1.aprīļa līdz 31.maijam, lai ierobežotu upes augštecē nārstojošo zivju ieguvi, ir vispārējs makšķerēšanas liegums, un lai šajā laikā varētu makšķerēt (līdz 15.maijam), ir nepieciešama licence, bez tam kā jaunievedums šajā upes posmā ir licencētā makšķerēšana piektdienās (tātad trešdienās, piektdienās, sestdienās, svētdienās un svētku dienās). Kā jau jebkurā sfērā, arī makšķerēšanā ir savi noteikumi, kuri regulē zivju ieguvi LR ūdeņos. Makšķerēšanas noteikumi nosaka, ka vienā makšķerēšanas reizē lomā drīkst paturēt 5 vimbas (Lielupē – licencētajā posmā – 8 vimbas) ar garumu virs 30 cm. Pārējās vimbas saudzīgi ir jāatbrīvo no āķa un nekavējoties jāatlaiž atpakaļ ūdenstilpē. Labas copes laikā daudzi makšķernieki «grēko» noķerot atļauto lomu to novietojot turpat pie upes esošajos transportlīdzekļos, pēc kā makšķerēšanu uzsākot no jauna un turpinot lomu tik novietot transporta līdzeklī, nereti pārsniedzot atļauto lomu par daudziem desmitiem vienību. Šajā gadījumā makšķerēšanas noteikumi nosaka, ka aizliegts atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā ar to sugu zivīm, kuru ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums vai svars pārsniedz makšķerēšanas noteikumos vai licencētās makšķerēšanas nolikumos atļauto loma lielumu vai arī neatbilst pieļaujamam zivju garumam. Tādēļ, lai konstatētu šādus pārkāpumus Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes darbinieki nereti veic arī makšķernieku transporta līdzekļu pārbaudi, vajadzības gadījumā arī lūdzot Valsts policijas palīdzību.No 1.marta līdz 30.aprīlim ir vispārējs makšķerēšanas liegums līdakām; no 1.marta līdz 15.maijam ir vispārējs makšķerēšanas liegums salatēm (meža vimbām); savukārt zandartiem vispārējs makšķerēšanas liegums sāksies no 16.aprīļa līdz 31.maijam. Makšķerēšana no laivām sākas 1.maijā.Daudziem makšķerniekiem ir neskaidrības par spiningošanu pavasara periodā. Šajā sakarā varu piebilst, ka patreizējie makšķerēšanas noteikumi nekādus ierobežojumus spiningošanai nenosaka, tikai jāievēro atsevišķu zivju sugu makšķerēšanas liegumi, attiecīgajā makšķerēšanas periodā. Pirms sākt makšķerēšanu vienmēr vajadzētu arī pārliecināties vai ir klāt makšķerēšanas karte, personas apliecinošs dokuments un licence, vietās kur tā nepieciešama. Bez tam gribu uzsvērt, ka makšķerēšanas noteikumos nav tāda termina kā «pensionārs», bet ir vecuma ierobežojumi personām kurām nav nepieciešama makšķerēšanas karte, t.i., personām līdz 16 gadiem un personām, kas vecākas par 65 gadiem, kā arī invalīdiem.Ar katru gadu ar vien aktuālākas paliek attiecības starp makšķerniekiem, kuri izmanto tauvas joslu makšķerēšanai, un privāto zemju īpašniekiem, kuru īpašumā atrodas šīs tauvas joslas. Zvejniecības likums nosaka, ka tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta: kājāmgājējiem; zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei; robežapsardzībai; vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai. Savukārt pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta: laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana; laivu un kuģu pārziemošana, būve, remonts; zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības, ūdenstūristu apmetņu ierīkošana. Bez tam privāto zemju īpašniekiem jānodrošina norādes, kas informē par attiecīgā īpašuma statusu.Dabiskās tauvas joslas platums ir: gar privāto ūdeņu krastiem – 4 metri; gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 metru.Par novērotajiem makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Tukuma rajonos lūgums informēt Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Jelgavas sektora vadītāju Juriju Skribānu pa tālruni 29422608.Ar makšķerēšanas noteikumiem var iepazīties internetā . Ne asakas!Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Jelgavas sektora vecākais inspektors Aigars Ostrovskis
