Pēdējos gados nevis mazinājies, bet audzis Jelgavas un tuvējo novadu valsts amatpersonu ieradums ievērojamas naudas summas glabāt mājās. Līderis skaidras naudas glabāšanā ir politiķis un uzņēmējs Dainis Liepiņš ar teju 70 tūkstošiem latu, vēl virkne amatpersonu nebaltām dienām pa rokas ķērienam tur ap desmit tūkstošiem latu. Korupcijas pētniece Inese Voika uzsver – skaidras naudas glabāšanai nav nekādas saistības ar īpašnieku minēto neuzticību bankām.
Šim ieradumam ir augsts korupcijas risks, un tas norāda uz personas vēlmi slēpt nelegālus darījumus. Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotie dati, lielākos krājumus skaidrā naudā pērn uzglabājis Jelgavas Domes bezpartejiskais (iepriekš – «Par labu Latviju!») deputāts un uzņēmējs D.Liepiņš. Viņa skaidrās naudas krājumi pēdējos gados bijuši aptuveni vienā līmenī, pērn sasniedzot 68,4 tūkstošus latu. Trīs reizes mazāku summu (22,5 tūkstošus latu) glabā Ozolnieku novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Veļeckis, bet Jelgavas novada domnieks (ZZS) un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Jelgavas inspektors Uldis Reinbergs glabā 20,9 tūkstošus latu. Jelgavas mājokļu apsaimniekotājs Juris Vidžis pa rokai tur 9500 latu un 10 000 eiro (pirms gada – 7500 latu un 5500 eiro), Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks skaidrā naudā glabā 9000 eiro, bet Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Buividaitis tā uzkrājis 5000 latu (turklāt ievērojamu naudas summu – 85 tūkstošus latu – viņš tur banku kontos). Mazākas summas glabā arī vairums citu valsts amatpersonu. Piemēram, Jelgavas pašvaldības izpilddirektorei Irēnai Škutānei ārpus banku kontiem pieejami 3800 latu, Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vīgantam skaidrā naudā ir 2500 latu, bet Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja vietniekam Edgaram Turkam pieejami 2200 latu. «Tas jau mūsdienu apstākļos nekas nav!» par saviem skaidrās naudas krājumiem saka D.Liepiņš. Viņš neuzticoties Latvijas un jo sevišķi skandināvu bankām, jo «ar tām ir ļoti bēdīga pieredze». «Var sanākt cīnīties, lai dabūtu pats savu naudu,» viņš saka. Tagad valstī esot tādi ekonomiskie apstākļi, ka arī uzņēmējdarbības darījumos biežāk jānorēķinās ar skaidru naudu, turklāt arī ārzemēs D.Liepiņš nemaksājot ar kredītkarti, jo «negribu, lai mani apzog». Līdzīgi savus skaidrās naudas krājumus skaidro Jelgavas vicemērs V.Ļevčenoks, kurš naudu no konta izņēmis banku krīzes laikā, un «tā arī palika pie paša». Viņaprāt, katram esot jāglabā zināma brīvi pieejamu līdzekļu summa, bet viņš nevarot vērtēt, vai deviņi tūkstoši eiro ir daudz vai maz. Arī galvenais mūspuses traktortehnikas uzraugs novada domnieks U.Reinbergs (ZZS) atklāti pauž neuzticību bankām, sakot, ka gadu no gada cenšas skaidrā naudā glabāt aptuveni vienādu naudas summu. Nesen viņš par 90 tūkstošiem latu pārdevis zemi, iegūto naudu neesot īsti bijis, kur ieguldīt, tāpēc daļu glabā drošā vietā, bet ne bankās. «Tā ir nauda, kuras plūsmai grūti izsekot. Tas ir ļoti liels korupcijas risks,» vērtē sabiedrības par atklātību «Delna» padomes priekšsēdētāja Inese Voika. «Ja aizietu pie Liepiņa un prasītu, lai parāda visu deklarēto skaidrās naudas summu, visticamāk, viņam būtu atruna, ka tikko iztērējis vai aizdevis,» eksperte uzsver un piebilst, ka tādā veidā nauda var tikt legalizēta. Skaidru naudu amatpersonas mēdz turēt, lai slēptu savu apšaubāmo darījumu pēdas, turklāt – jo lielāki uzkrājumi, jo vairāk tas liecinot par kāri uz aizdomīgiem darījumiem. Arguments par neuzticību bankām, pēc I.Voikas teiktā, vēl jo kritiskāk jāvērtē tad, ja to pauž augstas amatpersonas. Turklāt skaidras naudas turēšana makā vairs neesot modes lieta, jo pēdējos gados amatpersonas tieši izvēlas naudu likt bankā. «Plankums amatpersonas reputācijā,» tā vietējo amatpersonu ieradumu komentē I.Voika.
