Aizvadītajā nedēļā kārtība ieviesta Vaļņu ielā 3, kur vēl nesen bija vecs vairāku dzīvokļu koka nams. Palēnām sakopšanas darbi rit arī ap pirti Sakņudārza ieļā 7, kur janvāra sākumā sniega smagumu neizturēja kultūras pieminekļa jumts. Savukārt tuvāko nedēļu laikā beidzot tikšot nokopts tā arī nepabeigtais stadions RAF mikrorajonā, kur bīstamajā graustā spēlējas bērni, bet uz jumta zaļo priedes.
Saskaņā ar Būvniecības likumu visi būvdarbi, tajā skaitā ēku nojaukšana, jāsaskaņo Būvvaldē, «Ziņām» skaidro Jelgavas pašvaldības Būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina. Pašlaik pilsētā kopš gada sākuma nojaukts tikai viens grausts – Vaļņu ielā 3. nama īpašniece Olga Polija mājas nojaukšanas projektu saskaņojusi ar Būvvaldi un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Kā sokas ar citu graustu sakopšanu, lasiet otrdienas «Zemgales Ziņās». Mācītājs Gusevs dodas uz JūrmaluMācītājs Aivars Gusevs par pāriešanu uz jauno kalpošanas vietu Jūrmalā runā izvairīgi, sacīdams: «Tas ir bīskapa jautājums.» Draudzei viņš par izmaiņām plānojis sacīt tad, kad lieta būs nokārtota virsvaldē. Savukārt virsvaldes pārstāvis bīskaps Pāvils Brūvers teic, ka mācītāja pārejai uz jauno vietu šķēršļi netiks likti. Virsvaldei pieder liels dzīvoklis, kas savulaik bija domāts Sv.Annas draudzes mācītājam, taču virsvaldei trūkst naudas tā remontam. Draudzes priekšnieks Valdis Ābele spriež, ka draudzei būs aktīvāk jāiesaistās mācītāja meklēšanā. Lūp Trīsvienības baznīcas torņa apmetumsPlankumains mitrums uz sienas, nolupusi vecā baznīcas joma kolonna, virs galvenās ieejas izdrupis apmetums – tā šodien izskatās Sv.Trīsvienības baznīcas tornis, kura atjaunošana, ieguldot 1,8 miljonus latu, pabeigta pirms pusgada. Celtnieki sola defektus novērst, taču speciālisti norāda – tie nebūs vienkārši. Inženieris Valdis Āboliņš, kas ilgus gadus risināja Jelgavas pils tehniskās problēmas, skeptiski vērtē atsegto baznīcas jomu daļu. «Gan vasarā, gan ziemā tur krāsies mitrums, un agri vai vēlu atsegtie ķieģeļi kritīs lejā,» teic inženieris. Viņaprāt, nolupusī kolonna nav piemērota stāvēšanai zem klajas debess. Torņa projekta autors arhitekts Artūrs Lapiņš, kas pārstāv uzņēmumu «Arhitektoniskā izpētes grupa», vakar uz «Ziņu» jautājumu par būves defektiem neatbildēja. Zemgalē jāpārsēj vismaz puse ziemas rapšu; zemniekiem mierinājumu sniedz tikai rudenī gaidāmā rekordcena par ražuPirmā vasarāju sējas diena pirmdien aizritējusi Glūdas pagasta saimniecības «Ziemeļi» laukos Viesturu pusē, kur mežmalā smilšainākas un tādējādi apžuvušas augsnes. Jāpārsēj puse jeb 150 hektāru no visiem ziemas rapšiem, secina zemnieks Juris Kaņepe un, stāvēdams uz lauku ceļa, rāda – vienā pusē 40 hektāros rapši pārziemojuši gandrīz lieliski, taču otrpus ceļam – teju viss lauks pelēks. «Ir daudzi faktori, kurus paši nemaz neizprotam,» viņš saka, bet par galveno likstu iemeslu sauc pēdējo marta salu. Sniegs jau bija nokusis, un sala dēļ kustīgā augsne aptuveni piecu centimetru dziļumā pārrāvusi savlaicīgi iesēto un rudenī labi saaugušo rapšu saknes. Otrdienas laikrakstā lasiet, kādu skādi Zemgales laukiem nodarījusi ziema un kādus darbus patlaban steidz zemnieki.Katrs piektais – smagāks, nekā vajadzētuŠogad starp pirmklasniekiem 22,8 procentiem ir palielināta ķermeņa masa, bet 10,6 procentiem konstatēta aptaukošanās. Salīdzinot ar 2008. gadu, šie skaitļi auguši pat par vairākiem procentiem.«Tā ir katras skolas vadības atbildība, kā tā vienojas ar ēdinātāju par skolas ēdnīcā piedāvāto sortimentu. Ja skola piekrīt mācību iestādē izvietot saldumu automātus, tie tur arī ir – mēs tos aizliegt nevaram, jo izvēlei jābūt. Tāpat nedomāju, ja aktīvs bērns apēdīs kādu šokolādes gabaliņu, notiks kaut kas slikts. Manuprāt, vairāk jādomā, lai bērni būtu fiziski aktīvi,» uzskata Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Par pārējiem riska faktoriem bērnu tuklumam lasiet otrdienas laikrakstā. Haralds Didžus: Esam zemākajā punktā«Šis ir līdz šim zemākais punkts, kādā mūsu tauta Latvijā nonākusi. Cilvēki dzīvo bez darba, pārtiek no pabalstiem, pensijām. Laimīgi tie, kuri aizbraukuši. Ar deviņām klasēm arī nevar nekur tālu tikt. Nav virsotnes, uz ko tiekties,» par saviem tautiešiem teic Jelgavas čigānu kultūras biedrības «Romani čačipen» priekšsēdētājs Haralds Didžus. Izrauties no zemākā punkta viņiem neļauj gan pašu tradīcijas, gan sabiedrības attieksme – kā rāda pētījumi, 60 procenti iedzīvotāju nevēlas sev kaimiņos romu tautības pārstāvjus, bet ceturtā daļa uzņēmēju atzīst, ka neņemtu čigānus darbā. Plašāk par čigāniem Jelgavā otrdienas laikrakstā.
