Mārtiņš Seržants: «Mūs vaino par to, ka vakcinācija attīsta populāciju, taču trakumsērga nedrīkst būt dzīvnieku populāciju regulējošs faktors.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 27. aprīlī sāks meža dzīvnieku kārtējo vakcināciju pret trakumsērgu. Vispirms ēsmu ar vakcīnu izplatīs Kurzemes pusē gar Baltijas jūras piekrasti. Ap 10. maiju PVD darbinieki strādās Vidzemē, bet noslēgums plānots Latgalē. «Prettrakumsērgas vakcināciju meža dzīvniekiem dienests sāka 2005. gadā, un joprojām šis projekts tiek īstenots divas reizes gadā – pavasarī un rudenī,» atgādina PVD Uzraudzības departamenta vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.Sākumā dienesta darbinieki vakcināciju veica, sadarbojoties ar Latvijas armijas Gaisa spēkiem. Vakcīnas Latvijas teritorijā izplatīja no AN-2 jeb «kukuruzņika». Kopš 2007. gada darbam tiek izmantotas privāto kompāniju vieglās aviācijas lidmašīnas «Cessna». Šopavasar tās pacelsies no Cīravas, Cēsu un Daugavpils lidlauka. Mājdzīvniekiem vakcīna nekaitēVaicājām speciālistam, kā rīkoties, ja meža dzīvniekiem domātā vakcīna nejauši iekritusi, piemēram, mājas pagalmā. «Mājdzīvniekiem tā nevar izraisīt nekādus veselības traucējumus,» atbild M.Seržants. Ja konstatējat, ka vakcīna nokritusi vietā, kur meža dzīvniekiem tā nav pieejama, lūgums to nesabojāt un, ja iespējams, aiznest līdz krūmājam vai mežam, kur tā kalpos savam mērķim.Ēsmas deva izskatās kā brūngans kubiņš aptuveni sērkociņu kastītes lielumā, vakcīna atrodas tās iekšpusē un iestrādāta folijas kapsulā, kas ir hermētiski noslēgta. Vakcīna ēsmas ārpusē nevar nonākt. Kategoriski aizliegts ēsmu plēst uz pusēm un mēģināt pārdurt folijas kapsulu. «Ja kāda iemesla dēļ tas ir noticis, nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta,» uzsver PVD speciālists.Pusgadā tikai trīs gadījumiVērtējot paveiktā darba rezultātus, M.Seržants secina, ka tie ir izcili. «Esam lepni, jo trakumsērgas gadījumu skaits būtiski samazinājies. 2009. gadā bija 69, bet 2010. – 16. Visvairāk priecē, ka otrajā pusgadā bija tikai trīs gadījumi, no kuriem divi – Baltkrievijas pierobežā. Rezultāts ir acīmredzams, tas vēl jo vairāk mūs priecē. Lai pārliecinātos, plānojam papildināt uzraudzības veidus, jo no novembra nav konstatēts neviens trakumsērgas gadījums,» komentē eksperts.Viņš noliedz, ka labie rezultāti varētu būt tāpēc, ka mednieki mazāk devušies medībās. Tieši pretēji – pagājušajā rudenī bija ļoti liela aktivitāte. Kopumā valstī PVD pieņem pārbaudei aptuveni 2500 dzīvnieku gadā. Pērn savākti teju 2000. Šis darbs tiek veikts regulāri, tādējādi tiek iegūti vidējie statistikas dati – cik dzīvnieku ir apēduši vakcīnu un cik ieguvuši imunitāti. Salīdzinot ar 2009. gadu, rādītāji iepriecina. Pēc pagājušā gada rezultātiem, vakcīnu apēduši 87 procenti no pārbaudāmo dzīvnieku populācijas, bet imūni ir 72 procenti. Dzīvnieku kļuvis vairāk Pateicoties vakcinācijai, dzīvnieku kļuvis vairāk, to apstiprina arī Valsts meža dienesta veiktā uzskaite. Pagaidām vēl nav datu par 2010. gadu, bet iepriekšējā gadā bija pieaugums. «Parasti mūsu dienestu vaino par to, ka vakcinācija attīsta populāciju, taču avisam noteikti trakumsērga nedrīkst būt populāciju regulējošs faktors,» pārliecināts M.Seržants.Labi integrējušies pilsētas vidēŅemot vērā, ka lapsu skaits ir palielinājies, nereti dzīvnieki uzturas tuvu dzīvojamām mājām. Vai jāuztraucas, ja tie ieklīst pagalmā? Katra situācija ir jāizvērtē. Jebkurā gadījumā jāraugās ar zināmu piesardzību. Lapsas un jenotsuņi ir ļoti labi integrējušies pilsētas vidē. Pat Rīgā dārziņu masīvos var sastapt lapsas. Lauku teritorijā, kur robeža starp pilsētu un laukiem ir nosacīta, nereti tās staigā visur, kur var atrast barību. Tomēr jebkurā gadījumā viņai ir jābaidās. Ja vien iedzīvotāji nepiebaro, meža dzīvniekam ir jājūt bijība pret cilvēkiem un suņiem. Ja lapsa ļoti aktīvi tuvojas un ir agresīva, meklē kašķi ar suņiem, izskatās noplukusi, tās ir pazīmes, kurām noteikti jāpievērš uzmanība. Šādos gadījumos jāinformē vietējā pašvaldība vai meža dienests, savukārt, ja redzat beigtu dzīvnieku, jāziņo PVD teritoriālajai struktūrvienībai vai vietējam veterinārārstam.Līdzīgi kā ar meža ugunsgrēku«Kaut arī trakumsērgas apkarošana skaitļos ir ļoti labā līmenī, nedrīkst uzskatīt, ka bīstamās slimības Latvijā nav. Tā ir, un tas nozīmē, ka pastāv pietiekami liels risks. Tāpēc joprojām likumdošana noteic, ka mājas dzīvnieki – suņi, kaķi un seski – reizi gadā ir jāvakcinē pret trakumsērgu. Sadarbībā ar pašvaldības policiju mēs cenšamies šo procesu kontrolēt. Vakcinācija ir vienīgais veids, kā var profilaktiski izsargāties no šīs bīstamās, neārstējamās slimības. Kā pasargāt gan cilvēkus, gan viņu mājdzīvniekus,» atgādina M.Seržants.PVD uzdevums ir veikt meža dzīvnieku vakcināciju vēl divus gadus pēc pēdējā konstatētā trakumsērgas gadījuma. Pašlaik nedrīkst apstāties, citādi var būt līdzīgi kā ar meža ugunsgrēku. Tas it kā apdzēsts, bet kaut kur vēl nedaudz dūmo. Atliek tikai doties mājās, un liesmas sāks plosīties atkal. UzziņaiLai veiktu pārbaudes, PVD gadā no medniekiem pieņem līdz 2500 lapsu un jenotsuņu.Nomedītais dzīvnieks jānodod, vēlākais, nākamajā dienā pēc nošaušanas.Pieņemšanas akcijas notiek jūlijā, kā arī no oktobra beigām līdz decembra beigām (sekojiet informācijai medijos).Dzīvnieku var nodot PVD vietējā stuktūrvienībā.Par vienu dzīvnieku mednieks saņem septiņus latus.Atlīdzība tiek pārskaitīta bankas kontā.
