Jelgavā bērnam nodarboties ar sportu iespējams arī pilnīgi par velti, taču trūkst gribēšanas. Bērni vairs nestaigā kājām, nespēlējas pagalmos.
Bērnu aptaukošanās ir nozīmīga un strauji augoša veselības problēma visur pasaulē, jo īpaši satraucošas tendences vērojamas Eiropā. Arī Latvijā, liecina Sabiedrības veselības institūta pētījums par liekā svara problemātiku. Tajā pārbaudīti vairāk nekā 4000 pirmklasnieku, arī no Jelgavas.Smago bērnu skaits augŠogad starp pirmklasniekiem 22,8 procentiem ir palielināta ķermeņa masa, bet 10,6 procentiem konstatēta aptaukošanās. Salīdzinot ar 2008. gadu, šie skaitļi auguši pat par vairākiem procentiem.Veselības ekonomikas centra speciāliste Iveta Pudule stāsta, ka lielākais bērnu ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos īpatsvars novērojams Rīgā un lielajās Latvijas pilsētās, tostarp Jelgavā. Pētījumā secināts, ka tajās būtiski audzis pārtikas preču un dzērienu automātu skaits skolās. Tur galvenokārt nopērkami saldumi un cukuru saturoši saldinātie dzērieni. Nav arī uzlabojies skolu kafejnīcu un veikalu piedāvātais pārtikas produktu sortiments skolēniem. Lai gan pirmklasniekiem ir pusdienu kopgalds un visiem vienāds ēdiens, skolu kafejnīcās frī kartupeļi, našķi nopērkami visai plašā izvēlē, un bērni labprāt to arī izmanto.«Tā ir katras skolas vadības atbildība, kā tā vienojas ar ēdinātāju par ēdnīcā piedāvāto sortimentu. Ja skola piekrīt mācību iestādē izvietot saldumu automātus, tie tur arī ir – mēs tos aizliegt nevaram, jo izvēlei jābūt. Nedomāju, ja aktīvs bērns apēdīs kādu šokolādes gabaliņu, notiks kaut kas slikts. Manuprāt, vairāk jādomā, lai bērni būtu fiziski aktīvi,» uzskata Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Pētījumā iesaistīto bērnu svars tika aprēķināts pēc īpašas formulas, ņemot vērā dažādus faktorus, piemēram, vai viņš papildus nodarbojas ar kādu sporta veidu un tamlīdzīgi, tāpēc plaši šī formula netiek reklamēta. Taču to, vai cilvēkam ir palielināts svars, var aprēķināt ģimenes ārsts. Dietologiem ir savs aprēķins – bērna ideālais svars ir viņa vecums reiz divi un plus 10 kilogrami. Piemēram, ja bērniņam ir trīs gadi, tad viņa ideālais svars ir 16 kilogramu. Par maz iet kājāmPētījumā atklātas arī pozitīvas tendences, proti, palielinājies skolu īpatsvars, kurās bērniem ir iespēja ārpus mācību stundām nodarboties ar fiziskām aktivitātēm skolas sporta zālē un citur. Tam piekrīt arī triju bērnu tētis sporta skolotājs Jānis Rihards. «Šogad ar vienu no manas skolas audzēkņiem izstrādājām zinātniski pētniecisko darbu par bērnu un jauniešu sportošanas iespējām Jelgavā. Pēdējos gados tās ievērojami gājušas plašumā. Nodarboties ar sportiskām aktivitātēm Jelgavā iespējams gan par maksu – no trim līdz divdesmit latiem mēnesī –, gan pilnīgi par velti,» stāsta J.Rihards. Un tomēr fizisko aktivitāšu trūkums ir viens no ārstu biežāk minētajiem argumentiem, kādēļ cilvēkam veidojas liekais svars. «Mūsdienās mēs visi pamazām kļūstam par telpu iemītniekiem – darbs, mācības, brīvais laiks ļoti bieži tiek pavadīts telpās, un tam ir jūtamas sekas. Cilvēkam, lai viņš būtu vesels, jābūt kustībām, stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Ināra Kirillova. Ārstes teiktajam piekrīt arī J.Rihards, norādot, ka pēdējos gados bērni «aizmirsuši» iet kājām. Vecāki ar automašīnu viņus aizved uz skolu, treniņiem, atvizina mājās. «No drošības viedokļa tas varbūt nav slikti, bet kājām jāiet vairāk. Izzudis arī tā dēvētais ielu sports. Kādreiz jebkurā pagalmā bērni spēlēja bumbu, meta «ritenīšus», lēca ar aukliņām. Šodien pagalmi ir tukši – bērni sēž istabā pie televizora vai datora. Pat ciemos cits pie cita vairs neiet,» pauž skolotājs. Agrāk sportam nedēļā tika atvēlētas trīs mācību stundas, nu palikušas vien divas. G.Auza teic, ka klāt nākuši jauni mācību priekšmeti un no kaut kā programmā bijis jāatsakās – tika upurēta viena sporta stunda. «Manuprāt, pietiktu ar divām intensīvām sporta stundām nedēļā, ja vecāki un paši bērni nemeklētu tik daudz attaisnojumu. Jelgavā no sporta stundām ir ļoti daudz atbrīvojumu, ko izsnieguši ģimenes ārsti. Protams, paralēli skolai bērnam būtu fiziski jākustas arī citur, kaut vai dejojot, braucot ar riteni, ejot pārgājienos, spēlējot sētā bumbu,» spriež G.Auza. Neveselīga pārtikaTas, ko un kā ēdam, tiek ieaudzināts jau bērnībā, un ģimenes paradumiem ir milzīgs spēks, pārliecināti psihologi. «Otra lielākā problēma ir ēšana. Viss ir tik garšīgs, skaisti iepakots – nu kā bērnam atturēties? Plaši reklamētās suliņas patiesībā ir ēdiens, kas bagāts ar kalorijām. Parasta ūdens vietā bērni labprātāk dzer kvasu, auksto tēju un citus saldinātus dzērienus,» teic I.Kirillova. Pētījuma autori atzinuši, ka aptaukošanās profilakses pasākumi veicami vairākos līmeņos – gan mainot bērna ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumus, cenšoties ietekmēt ģimenes tradīcijas, gan radot veselīgu dzīvesveidu veicinošu skolas politiku un vides infrastruktūru, pārliecināta I.Pudule. «Nav jau arī laika normāli paēst. Skolās starplaiki ir par īsu, lai nesteidzīgi varētu papusdienot. Vismaz vienam pārtraukumam būtu jābūt garākam,» pārliecināta BKUS endokrinoloģe.Risks nopietni saslimt Palielināta ķermeņa masa kļūst par riska faktoru bērnu tālākai veselībai. Zinātniskie pētījumi liecina, ka ķermeņa masa ir ne tikai diabēta, sirds un asinsvadu veselības riska faktors, bet ietekmē arī bērnu garīgo veselību. Bērni ar lieku ķermeņa masu nereti ir neapmierināti ar sevi, viņiem ir zems pašvērtējums un pašcieņa, skaidro psihologi. Vairāk nekā 60 procenti bērnu, kuriem liekā ķermeņa masa ir pirmspubertātes periodā, tā saglabājas arī pieaugušā vecumā. «Bērniem ir liels risks saslimt ar otrā tipa cukura diabētu. Ja ir liekais svars, cieš locītavas un kauli, jau pusaudža gados rodas asinsspiediena problēmas, kas nereti turpinās ar nopietnām sirds saslimšanām, paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs un citām problēmām,» skaidro bērnu endokrinoloģe. Pamatojoties uz veikto pētījumu, top plānošanas dokuments «Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam», kas nosaka valsts prioritātes un atbilstošu rīcību tās iedzīvotāju ilga un kvalitatīva mūža nodrošināšanai. Veselības ministrija uzskata, ka sabiedrības veselību nosaka ne tikai veselības aprūpe un tās sniegtās ārstniecības iespējas, bet gan visas sabiedrības – valsts un arī katra iedzīvotāja – rūpes par to, lai slimības pēc iespējas attālinātu. Tam par pamatu ir veselīga un droša dzīves vide, uzturs, fiziskā aktivitāte, smēķēšanas, alkoholisma un narkomānijas ierobežošana, slimību profilakse. Lai bērnam neveidotos liekais svars Pēc iespējas agrāk atradināt mazuli no ratiņiem un likt sākt staigāt pašam Iesaistīt bērnus sporta nodarbībās vai sporta veidos Ja vien iespējams, uz skolu un mājup iet kājām Brīvdienās ģimenē plānot fiziskas aktivitātes (braucieni ar velosipēdu, pārgājieni, iesaistīšanās lauku darbos u.c.) Ik dienu vismaz pusstundu vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes, intensīvas 40 minūšu garumā – trīs reizes nedēļā Ierobežot pie TV un datora pavadīto laiku līdz vienai divām stundām dienā Pilnvērtīgs miega režīms 8 – 12 stundas dienā Radināt bērnu pie veselīgas pārtikasSpeciālista komentārsTatjana Hrustaļova, 4. vidusskolas psiholoģe Tukls bērns skolā starp klasesbiedriem un citu klašu audzēkņiem jūtas samērā nedroši, jo savu fizisko spēju ierobežojuma dēļ nespēj piedalīties visās aktivitātēs, ko var bērns bez šīs problēmas. Saprotami, ka apaļīgajiem nereti ļoti strauji pazeminās pašvērtējums, jo, piemēram, sportiskajās sacensībās viņš nespēj uzlabot klases kopējo rezultātu. Arī ārpus skolas pasākumiem viņš nespēj pilnvērtīgi pavadīt laiku kopā ar vienaudžiem. Tas savukārt rada atstumtības izjūtu. Aptaukošanās – tā ir slimība. Un kā jebkura cita slimība prasa piesardzību. Slimie bērni vienmēr dzīvo nepilnvērtīgu dzīvi. Tieši tāpēc tie ir atstumti.Problēmas rada arī vienaudžu attieksme. Bērni ir nežēlīgi un visbiežāk par saviem upuriem izvēlas fiziski, psiholoģiski vai sociāli vājākus partnerus. Šajā kārtā, protams, ietilpst arī bērni ar lieko svaru. Viņu zemais pašvērtējums neļauj turēties pretī šādiem uzbrukumiem, līdz ar to pašvērtējums kļūst arvien zemāks un zemāks. Daļa galu galā šādi bērni kļūst vai nu agresīvi, cenzdamies sevi pasargāt no apkārtējas, nežēlīgās pasaules, vai nu pavisam vāji, kuri gatavi būt par «muļķīšiem», lai tikai kāds ar viņu runātu un pievērstu uzmanību.Protams, tas neskar katru tuklo bērniņu, bet daudzus. Jo viss nāk no ģimenes. No attieksmes ģimenē pret šādu bērnu viņam veidojas paštēls. Jo spēcīgāks tas būs, jo grūtāk to skolā sagraut. Sākot skolas gaitas, apaļīgajiem būtu nepieciešama pastiprināta vecāku un skolotāju uzmanība. Tas nenozīmē, ka jājaucas viņa dzīvē, bet vienkārši jābūt ļoti uzmanīgiem un jācenšas saprast bērnu, vērtējot viņa uzvedību, darbību un slimības (piemēram, pēkšņi sāk biežāk slimot un neapmeklē skolu). Vecākiem vajadzētu aizdomāties, kāpēc tieši mans bērns cieš no šīs problēmas un ko esmu darījis viņa labā, lai tā nebūtu. Bērni virs normāla svara Gads Palielināts svars, % Aptaukošanās, %2008. 21,5 8,22010. 22,8 10,6Palielinājums, % +1,3 +2,4
